Šodien sākam publicēt sešu rakstu ciklu par politiskajām apvienībām un partijām, kuras varētu iekļūt 11. Saeimā, deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas secībā: “Saskaņas centrs”, “Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, ““Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, Šlesera reformu partija — LPP/LC un Zatlera reformu partija. Līdz vēlēšanām ir pārāk maz laika, lai mēs tikpat plaši varētu pievērsties sīkpartijām. Šodien — par “Saskaņas centru” (SC).
Sabiedriskās domas aptaujas un ekspertu prognozes līdz šim liecina, ka apvienībai “Saskaņas centrs” (SC) ir lielas izredzes uzvarēt 11. Saeimas vēlēšanās, ieņemot pašreizējās lielākās parlamenta frakcijas “Vienotība” vietu.
Ministru amatos profesionāļi
Ja tas notiktu, apvienības līderi ir pārliecināti par savu gatavību un tiesībām nosaukt valdības vadītāja kandidātu. Vēsture gan liecina, ka ne vienmēr valdības veidošanu uztic uzvarētājam, nereti to pat atstāj opozīcijā, kā to savulaik piedzīvoja vēlēšanu veiksminiece Tautas partija. SC uzvara nozīmētu arī pārmaiņas pašreizējā premjera Valda Dombrovska valdības sāktajā valsts attīstības kursā. Par to liecina apvienības programmā norādītais. Piemēram, jāatliek pāreja uz eiro, kas paredzēta 2014. gadā, SC vēlas vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par kredīta atmaksas termiņa pārcelšanu, SC līderi arī izteikuši šaubas par budžeta konsolidācijas pasākumiem un piedāvājuši citu risinājumu valdības veidošanai, lai ministru amatos strādātu profesionāļi.
Urbanovičs vai Ušakovs
Ja 11. Saeimas vēlēšanās uzvarētu SC, nav prognozējams, kā tālāk notiks valsts attīstība, ko ietekmētu arī koalīcijas partnera izvēle. Nav arī prognozējams, kurš būs SC premjera kandidāts. Apvienība šim amatam nosaukusi divus pretendentus — Jāni Urbanoviču un Rīgas mēru Nilu Ušakovu. N. Ušakovs gan presē atzinis, ka ļoti nopietni izturas pret pienākumu, kuru uzņēmies rīdzinieku labā, un šo iespēju izvērtēs, ja līdz tam nonāks. Savukārt otrs premjera kandidāts J. Urbanovičs domā, ka tieši Ušakovam būtu jāvada nākamā valdība. Tā kā Rīgas mērs patīk gan jauniem, gan veciem rīdziniekiem, iespējams, viņš amatam nosaukts, lai SC gūtu lielāku atbalstu vēlēšanās. J. Urbanovičs arī paziņojis — ja SC būs iespēja veidot valdību, tad apvienība visiem Saeimā pārstāvētajiem spēkiem piedāvās savus principus — kas tiem piekritīs, tie būs koalīcijā.
Vērtības — ģimene un darbs
Un ja nu SC tomēr neuztic veidot valdību, vai tas paliek opozīcijā? J. Urbanovičs atbild: “Tad būs tāpat kā tagad.” Ar to var saprast gan līdzšinējā valdības kursa turpinājumu, kuru SC ir kritizējis, gan kā SC līdzšinējās politiskās taktikas īstenošanu arī turpmāk. 10. Saeimā, bloķējoties ar valdībā pārstāvēto Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī opozīcijā esošo apvienību “Par labu Latviju!”, SC kaitēja tagadējai koalīcijai un traucēja valdības nodomu īstenošanai, par ko gan atbildība vispirms jāuzņemas ZZS. SC līderis neslēpj, ka viņa mērķis ir nonākt pie varas, un tas ir viens no veidiem, kā vājināt koalīciju. Politiķis tā arī nav atbildējis, kas viņu vieno ar trim oligarhiem — Aivaru Lembergu (ZZS), Aināru Šleseru un Andri Šķēli (PLL), ar kuru pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem SC tik labi sapratās.
Apvienība kā savas vērtības deklarē ģimeni, darbu un starpetnisko saskaņu.
Kravcovs otrreiz nekandidēs
SC atbalstītājiem jāņem vērā, ka apvienībai ir noslēgts līgums ar Krievijā ietekmīgo varas partiju “Vienotā Krievija”, kā arī vienošanās ar Ķīnas komunistisko partiju. J. Urbanovičs atzina, ka līgums pašlaik esot “snaudošā režīmā un var mums noderēt, kad būsim pie varas”. Līgumu ar Ķīnas kompartiju vairāk uzlūko no valsts ekonomisko interešu viedokļa. 10. Saeimā SC pārstāvēja 29 deputāti (vairāk bija tikai “Vienotībai”), no kuriem viens — Valērijs Kravcovs — vairs nekandidē. Žurnālistiem joprojām nav izdevies pārliecināties, vai visi SC deputātu kandidāti pārvalda valsts valodu. Jau otro sasaukumu no SC parlamentā nav ievēlēta neviena sieviete. Pārlūkojot SC deputātu sarakstu, apmēram 15 politiķu vārdu sabiedrībai varētu būt zināmi, piemēram, Valērijs Agešins, Boriss Cilēvičs, Sergejs Dolgopolovs un Andrejs Klementjevs, arī sporta izcilnieki Ivans Klementjevs un Mihails Zemļinskis, kā arī Artūrs un Raimonds Rubiki — Latvijas sociālistiskās partijas līdera un Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika dēli, kuri neizceļas ar savu viedokli. Savukārt pats Alfrēds Rubiks par prioritātēm uzskata sociāli ekonomiskās prasības, kas saskan ar SC programmu, piemēram, ēnu ekonomikas apkarošana.
No Aizkraukles un Pļaviņām
SC deputātu kandidātu sarakstā 11. Saeimas vēlēšanām Zemgales apgabalā ir arī divi Aizkraukles reģionā pazīstami cilvēki — ar 7. numuru kandidē aizkrauklietis Nikolajs Sokols (1985.), ar 16. numuru — pļaviņietis Mihails Hohlovs (1939.). Mihails Hohlovs pēc valsts neatkarības atgūšanas partijisko piederību ir mainījis. Ja atskatāmies kaut vai desmit gadu atpakaļ, 2001. gadā viņš Pļaviņu pilsētas domē tika ievēlēts no “Latvijas ceļa” un kļuva par priekšsēdētāja vietnieku. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2005. gadā viņš kandidēja vēlētāju apvienības “Pļaviņas” sarakstā un vienīgais no tā tika ievēlēts, atstājot aiz sevis pašreizējo Pļaviņu novada domes priekšsēdētāju Guntu Žildi. Toreizējā sasaukumā viņš strādāja par Pļaviņu pilsētas domes izpilddirektora vietnieku.
Hohlova kungs stūrējis uz pašvaldību arī 2009. gadā, taču šoreiz jau “Saskaņas centra” listē. Un atkal no šī saraksta ievēlēts kā vienīgais, saņemot 69 plusus un 11 zīmēs izsvītrots.
Mihails Hohlovs ir ilggadējs Pļaviņu pašvaldības darbinieks un deputāts, kurš savulaik ieņēmis dažādus amatus. Pašreiz viņš ir Pļaviņu novada domes darba aizsardzības speciālists. Mihails Hohlovs ir beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu. Viņam pieder dzīvojamā ēka Pļaviņās, nav naudas uzkrājumu, bet ir parāds — 52 000 eiro.
Uzkrājumu nav, ir parāds
Nikolajs Sokols pirms diviem gadiem kā bezdarbnieks startēja Aizkraukles novada domes vēlēšanās, un ar 271 balsi viņu ievēlēja kā vienīgo “Saskaņas centra” pārstāvi. N. Sokols pērn kandidēja arī 10. Saeimas vēlēšanās. Ar 13. kārtas numuru un iegūtajiem 2009 plusiem viņš rezultātā pakāpās līdz septītajai vietai. Parlamentā iekļuvušais partijas biedrs jēkabpilietis Vitālijs Orlovs viņu uzaicināja strādāt par savu palīgu. Jau gadu N. Sokols ir sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” biedrs un Aiz-kraukles pirmorganizācijas vadītājs.
Jaunais politiķis 2007. gadā Transporta un sakaru institūtā ieguvis transporta un biznesa loģistikas vadītāja kvalifikāciju. Viņam pieder dzīvoklis Ķekavā, garāža Aizkrauklē, četrpadsmit gadu veca automašīna “VW Passat” un piecpadsmitgadīgs “Mercedes Benz”. Nav skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu vai noguldījumu, bet ir 95 760 eiro liels parāds.
Gatavs daudz strādāt
Nikolajs Sokols: “Vēlos ieviest izmaiņas valsts programmā jauno ģimeņu atbalstam, piemēram, valsts varētu palīdzēt ģimenēm iegādāties dzīvokli. Vairāk jādomā par sportistiem, gribētu panākt, lai pašvaldība sportam atvēl noteiktu procentu no budžeta, ko varētu izlietot, lai sportisti piedalītos starptautiskās sacensībās, un uzturēt sporta klubus, kam vienmēr pietrūkst naudas. Būtu jāveic revīzija, kā tiek izlietota ceļu remonta nauda, un šī joma beidzot jāsakārto. Redzot, cik kvalitatīvi ceļi ir kaut vai Lietuvā, ir skaidrs, ka mūsu valstī šajā jomā ir liela problēma. Pašvaldībām vairāk jāsadarbojas ar ārvalstu investoriem, un vajadzētu panākt, lai tās pašas var noteikt zemes nodokļa likmes. Valsts investorus varētu atbalstīt, piemērojot nodokļus, kuru likme trīs gadus nepaaugstinātos, lai būtu garantija, ka uzņēmēji te paliks un strādās.
Ja mani ievēlēs Saeimā, esmu gatavs daudz strādāt, man ir arī daudz citu priekšlikumu, ko vēlos īstenot.”
Politiķis arī definējis problēmas, ko atrisinot visvairāk iegūtu cilvēki novados un mazpilsētās, jo uzskata, ka šobrīd strauji attīstās lielpilsētas, bet novadi atstāti novārtā.
No SC PROGRAMMAS
Jāatsāk pensiju indeksācija.
Jānodrošina, lai visi skolas vecuma bērni apmeklē skolu.
Ar SVF jāvienojas par kredīta atmaksas pārcelšanu.
Jāatliek pāreja uz eiro.
Jāievieš progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Jāsamazina valsts pārvalde, daļa tās funkciju jānodod pašvaldī
bām, pārdalot nodokļu ieņēmumus.
Dati: Centrālā vēlēšanu komisija, “Diena”
Uzziņa
Apvienību veido sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” un Latvijas
Sociālistiskā partija.
Dibināta 2005. gadā.
Biedru skaits — ap 3000.
Apvienības valdē ir SC vadītājs Nils Ušakovs, “Saskaņas” līderis
Jānis Urbanovičs un LSP vadītājs Alfrēds Rubiks.
Nosaukti divi premjerministra kandidāti — Nils Ušakovs un Jānis
Urbanovičs.
10. Saeimas vēlēšanās SC ieguva 29 mandātus.
No SC Zemgales saraksta 10. Saeimā ievēlēja Valentīnu Grigorjevu
un Vitāliju Orlovu.
Ekspertu viedokļiKārlis Daukšts,
politologs:
“SC nav skaidri sociālie jautājumi, tie nav pamatīgi izklāstīti. Programmas mērķi ir populistiski un neatšķiras no citu partiju piedāvājuma. SC sola, ka, nākot valdībā, izdotos uzlabot ekonomiskās attiecības ar Krieviju un palielināt investīcijas no Krievijas. Tātad palielināt nevis Rietumu ietekmi, bet ietekmi no Austrumiem.
SC ir savs elektorāts, kas ir ļoti etnisks. Šie vēlētāji galvenokārt balsos par jautājumiem, kas skar skolas, valodu un šķeļ sabiedrību. Atbalstītāju vidū līdz šim bijuši arī radikāli grupējumi. SC šobrīd cenšas ieturēt liberālāku pozīciju politiskajos jautājumos un mēģina neatgrūst arī latviešus.”
Aigars Freimanis,
“Latvijas faktu” direktors:
“SC pamatuzdevums ir iekļūšana valdošajā koalīcijā. Gan pēc programmas, gan līdera izteikumiem, SC varētu pārstāvēt centriski kreisu programmu un orientēties uz sociālajām problēmām. Nevaru iedomāties, kā viņi varētu veidot koalīciju ar centriski labējām partijām. Ja viņi būs koalīcijā, varētu būt problemātiski veidot nākamo budžetu. Tas varētu būt piedāvājums ar riska devām. Domāju, ka SC ar sajūsmu uztvertu jebkuras sadarbības iespējas ar Krieviju.”
Ivars Ījabs,
politologs:
“Ja SC gribētu koalīciju ar ZZS, nekas nekavēja tādu izveidot
10. Saeimā. Tas pierāda, ka ZZS vēlme sadarboties ar SC nav tik liela. Ja viņi nonāktu līdz šādas koalīcijas veidošanai, tad būtu problēmas, jo zemnieku vēlētājs nacionālajos jautājumos ir ļoti prasīgs.”
Sagatavoja Evita Apiņa, izmantojot publikācijas laikrakstā “Diena” un interneta portālos.
