Gatavojoties 11. Saeimas vēlēšanām, biedrība “Sabiedrība par atklātību — Delna” priekšvēlēšanu informatīvajā resursā kandidatiuzdelnas.lv atskatās ne vien uz svarīgākajiem pēdējā gada politikas notikumiem, bet arī apkopo 10. Saeimas nepilna gada laikā paveikto.
Viens no deputātu darbu raksturojošiem rādītājiem ir deputātu individuālā aktivitāte dažādu likumprojektu iesniegšanā. Saeimas kārtības rullis paredz, ka likumprojektus, tāpat kā atbildīgās Saeimas komisijas, Ministru kabinets, Valsts prezidents un desmitā daļa vēlētāju, var iesniegt arī vismaz piecu deputātu grupa. Parasti gan individuāli likumprojektu iesniegšanu aktīvāk izmanto parlamenta opozīcija, jo koalīcijas partijas visbiežāk savus priekšlikumus virza caur Ministru kabinetu.
10. Saeimas laikā individuāli kopumā iesniegti 75 likumprojekti, apmēram sestā daļa no visiem 10. Saeimas laikā iesniegtajiem un izskatītajiem likumprojektiem. Aktīvākie likumprojektu iesniedzēji bijuši ““Visu Latvijai!” — “TB”/LNNK” (VL—TB/LNNK) un “Saskaņas centra” deputāti, no kuru virzītajiem priekšlikumiem trīs jau ir apstiprināti kā likuma grozījumi.
VL—TB /LNNK aktīvākais Cilinskis
Visaktīvākā likumprojektu iesniedzēja 10. Saeimas laikā bija partiju apvienība VL—TB/LNNK, kuras deputāti iesnieguši 23 individuāli izstrādātus likumprojektus. To skaitā ir likumprojekti, kas saistīti ar nacionāliem jautājumiem, politisko partiju finansēšanu, prezidenta ievēlēšanas un atlaišanas procedūrām, tautas nobalsošanu, mediju īpašnieku atklātības u. c. jautājumiem. VL—TB/LNNK pārstāvji arī ierosinājuši KNAB darbiniekus pārbaudīt ar melu detektoru jeb poligrāfu, taču šo ieceri Saeima noraidīja. Lai gan iesniegto likumprojektu skaits relatīvi ir liels, neviens no VL—TB/LNNK rosinātajiem grozījumiem šobrīd nav pieņemts jau galīgajā lasījumā. Aktīvākais frakcijas un visas Saeimas deputāts ir bijis Einārs Cilinskis, kurš nepilnu astoņu mēnešu laikā paguvis piedalīties 21 likumprojekta izstrādē.
SC panāk likumprojektu stāšanos spēkā
Arī otras opozīcijas frakcijas — “Saskaņas centra” (SC) — deputāti bijuši aktīvi likumprojektu iesniedzēji, rosinot grozījumus 14 likumos. Puse no iesniegtajiem likumprojektiem tika noraidīti, daļa nodoti izskatīšanai Saeimā. SC rosinātās izmaiņas zemes reformas pabeigšanai laukos un pilsētās, kā arī privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanai ir stājušās spēkā. Taču Saeima noraidīja likumprojektus, kuri saistīti gan ar pensiju, ienākuma nodokļa jautājumiem, gan zemes reformu un svētku atceres datumiem.
Aktīvākie likumprojektu iesniedzēji bijuši I. Klementjevs, J. Urbanovičs un A. Rubiks, viņi piedalījušies astoņu likumprojektu izstrādē. Vienīgi N. Kabanovs un V. Jakovļevs no visiem SC deputātiem nav piedalījušies neviena likumprojekta iesniegšanā. V. Jakovļevs gan darbu Saeimā sāka vēlāk — 2011. gada 28. aprīlī, darot to mandātu nolikušā deputāta J. Silova vietā.
PLL iniciē Ministra noteikumu ieviešanu
Līdzīgi kā SC, arī “Par labu Latviju” (PLL) frakcijas deputāti individuāli iesnieguši 14 likumprojektu. Jānorāda gan, ka PLL frakciju Saeimā pārstāv astoņi deputāti, bet SC — 29. Lai gan neviens no PLL deputātu rosinātajiem grozījumiem līdz šim nav apstiprināts, vairāk nekā puse ir nodoti izskatīšanai Saeimā.
Viens no vispretrunīgākajiem PLL priekšlikumiem izrādījās ierosinājums ieviest ministriem tiesības izdot īpašus Ministra noteikumus, tādējādi būtiski palielinot ministru individuālās pilnvaras. Tos kā ļoti pretrunīgus vērtēja tiesību zinātnes profesionāļi, norādot uz virkni risku un apšaubot šādu noteikumu lietderību.
Savukārt viena no pēdējām PLL deputātu iesniegtajām iniciatīvām, ko šobrīd turpina izskatīt Saeimas Juridiskā komisija, ir tiesības Saeimā iesniegt kolektīvos iesniegumus, kurus parakstījuši vismaz 10 tūkstošu cilvēku. Platformu elektroniski parakstāmām iniciatīvām izveidojis portāls www.manabalss.lv. Iepriekš līdzīgu likumprojektu iesniedza “Vienotība”, taču to noraidīja. Oponenti kā galveno argumentu “Vienotības” grozījumu noraidīšanai nosauca tiesības parakstīt elektroniskos iesniegumus tikai pilsoņiem, bet ne valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā to vēlāk paredzēja PLL likumprojekts.
Aktīvākā PLL frakcijā bijusi deputāte Rita Strode, kura piedalījusies visu 14 likumprojektu iesniegšanā.
ZZS aktivizējas pēc rīkojuma nr. 2
Atšķirībā no koalīcijas partijas “Vienotība”, kuras deputāti, neskatoties uz to, ka darbojas koalīcijā, bija salīdzinoši aktīvi, arī individuāli iesniedzot dažādus priekšlikumus, Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) frakcijas deputāti aktivizējās tikai pēc V. Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanu, kad bija nojaušama 11. Saeimas vēlēšanu neizbēgamība. Jau priekšvēlēšanu gaisotnē ZZS frakcijas deputāti iesniedza 10 likumprojektu. Nodots izskatīšanai komisijā tika ierosinājums ik gadu oktobrī pārskatīt pensijas, kuru apjoms nepārsniedz 165 latus, kā arī ierosinājums, kas paredz atļauju likumprojektus Saeimā iesniegt arī pašvaldību domēm. ZZS nesekmīgi rosināja likvidēt Saeimā Saimniecisko komisiju, tās funkcijas nododot Prezidijam.
Aktīvākie zaļzemnieki likumprojektu izstrādē un iesniegšanā bijuši A. Dronka (astoņi likumprojekti) un A. Brigmanis, K. Seržants un S. Šķesters (katrs pa septiņiem likumprojektiem). Saraksta beigu galā ir jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš (Vidzeme, deputāts līdz 01.07.2011.), deputāti R. Eigims, J. Klaužs un J. Vucāns, kuri, strādājot 10. Saeimā astoņus mēnešus, nav iesnieguši nevienu likumprojektu.
“Vienotība” vēlas atklātos balsojumus
Desmit likumprojektu iesnieguši arī “Vienotības” deputāti, no kuriem pusi Saeimas vairākums neatbalstīja. “Vienotība” sākotnēji nesekmīgi rosināja atcelt aizklātos balsojumus par valsts augstākajām amatpersonām, taču pēc referenduma ierosināšanas par 10. Saeimas atlaišanu, atkārtoti iesniedzot šo pašu likumprojektu, guva Saeimas vairākuma atbalstu. “Vienotībai” nav izdevies gūt atbalstu idejai par iedzīvotāju iespēju atlaist pašvaldību, neizdevās arī ieviest stingrāku ierobežojumu partiju finansēšanā, jo februārī deputāti šo iniciatīvu noraidīja. Taču vēlāk līdzīgas izmaiņas ierosināja Valsts prezidents, un tās šobrīd ir apstiprinātas 2. lasījumā. Atbalstu Saeimā guvuši “Vienotības” centieni atļaut dubultpilsonību, tāpat tālākai izskatīšanai nodots ierosinājums no Satversmes svītrot deputāta imunitāti attiecībā pret kratīšanu izdarīšanu viņa dzīvesvietā, kā arī grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz nepierādāmi un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas iespēju.
No “Vienotības” deputātiem individuāli aktīvākie bijuši A. Lejiņš, A. Loskutovs un D. Zaķis. Taču 12 no 30 Saeimā ievēlētajiem “Vienotības” deputātiem nav iniciējuši nevienu likumprojektu: A. Ašeradens, D. Ābiķis, A. Caunītis, I. Circene, I. Dālderis, G. Galvanovskis (deputāts līdz 21.07.2011.), I. V. Lieģis, L. Liepiņa, K. Olšteins (deputāts līdz 01.07.2011.), U. Rotbergs, I. Vergina un J. Reirs.
