Vasara ir atvaļinājumu, izklaižu un pikniku laiks. Cienastu klāstā izņēmums nav arī medījumu gaļa. Tāpēc der atcerēties, ka maltīte jāsagatavo tā, lai nerastos veselības problēmas.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina gan medniekus, gan citus patērētājus lietot uzturā tikai laboratoriski pārbaudītu un termiski apstrādātu gaļu.
Dienests aicina mednieku kolektīvos pārrunāt trihinelozes un citu Latvijā aktuālu ar pārtiku izplatāmo, tostarp zoonožu (piemēram, salmoneloze, bruceloze), slimību bīstamību.
“Iedzīvotājiem ir jābūt piesardzīgiem, iegādājoties un lietojot uzturā medījumu (mežacūku) gaļu, jo nereti tā var būt invadēta ar trihinellām,” brīdina PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.
Ļoti bīstami parazīti
Speciāliste paskaidro, ka ar trihinelozi var saslimt ikviens, kurš lieto uzturā svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu mājas cūkas vai mežacūkas gaļu. Gaļā var slēpties acīm neredzami, bet ļoti bīstami parazīti — trihinellas. Trihinellas ir sīki tārpi, kas mājo dažādu zīdītāju — gaļēdāju dzīvnieku gaļā — gan meža dzīvniekos, gan arī mājdzīvniekos (piemīt cūkām, kaķiem, suņiem, žurkām, zirgiem, lāčiem, lūšiem, vilkiem, lapsām). Latvijā visbiežāk mēdz būt mežacūku gaļā, un tas izskaidrojams ar to, ka cūkas nesmādē arī citu, iespējams, invadētu dzīvnieku gaļu. Ar trihinellu kāpuriem dzīvnieku muskuļos veidojas saistaudu kapsulas — cistas. Ar tām cilvēks var inficēties, apēdot nepietiekami termiski apstrādātu dzīvnieku gaļu.
Pirms gatavošanas gaļa, tostarp šašlikam, jāsagriež pēc iespējas mazākos gabaliņos, lai gatavošanas laikā spētu nodrošināt nepieciešamo temperatūru. Gaļa, kas iegūta mājas apstākļos, kā arī medījumu gaļa, kas nav laboratoriski pārbaudīta, jāsagatavo, ilgstoši termiski apstrādājot. Trihinellas neiet bojā, ne gaļu sālot, ne marinējot, ne kūpinot vai gatavojot to mikroviļņu krāsnī.
“Ja ir zināms, ka gaļā laboratoriski konstatētas trihinellas, gaļa pārtikā nav izmantojama,” uzsver A. Joffe.
Gaļa jāpārbauda
laboratorijā
PVD iesaka iegādāties gaļu legālās tirdzniecības vietās un tikai no medniekiem, kuri ir veikuši medījumu gaļas laboratorisko pārbaudi. Arī cūkas, kas tiek kautas privātsaimniecībās pašpatēriņam, vajadzētu pārbaudīt laboratoriski. Tāpat nedrīkst izbarot cūkām pārtikā neizmantojamās medījumu daļas (galvas, zarnas, kuņģus un citus atgriezumus).
Pērn pēc cūku brucelozes uzliesmojuma fermā Talsu novadā PVD veica monitoringa izmeklējumus mežacūkām. Izmeklējumu rezultāti liecināja, ka aptuveni 10% no mežacūkām bija brucelozes ierosinātāju nēsātājas, tāpēc, lietojot uzturā jēlu vai termiski nepietiekami apstrādātu mežacūku gaļu, ir iespēja inficēties arī ar brucelozi. Pareizi apstrādājot gaļu termiski, brucelozes ierosinātājs dažu minūšu laikā iet bojā + 71°C temperatūrā.
