Tas, kas 6. augusta vakarā Ziemeļlondonā pie Totenhemas policijas iecirkņa sākās kā mierīga protesta akcija pret to, ka divas dienas iepriekš likumsargi nošāva Lielbritānijas pilsoni Marku Daganu, pārtapa par plašiem vardarbīgiem nemieriem vairāku dienu garumā. Ar šo ziņu savas pārraides sāka teju ikvienas valsts ziņu kanāli. Londona savu reputāciju nopietni iedragāja tieši gadu pirms tur paredzētajām olimpiskajām spēlēm.
Lielbritānijas policija apgalvo, ka 29 gadus vecā M. Dagana arests bija plānots jau iepriekš — kādas konkrētas operācijas laikā. Tiesa, tālāk ir vairāk neskaidrību nekā patiesību — secina “The Guardian”. M. Daganu gan gribēja arestēt par narkotiku tirdzniecību, taču tā arī nav zināms, kāpēc policija vīrieti nošāva. Nogalinātā draugi un paziņas apgalvoja, ka viņš neesot bijis bruņots, arī neatkarīga komisija, kas izskata strīdus saistībā ar likumsargu darbībām, atzina, ka nav nekādu neapšaubāmu pierādījumu, ka M. Dagans patiesi būtu raidījis lodes policijas virzienā. Tieši šī iemesla dēļ arī sākās protesta gājiens. Sākumā tas pulcēja ap 200 cilvēku, un nekas neliecināja, ka tas pāraugs vardarbībā. “The Guardian” vēsta, ka vēlāk pūlim pievienojusies “nekontrolējamu jauniešu banda” (arī bruņoti), kuri sāka dumpoties pēc tam, kad izplatījās baumas, ka policija agresīvi izrīkojusies ar kādu 16 gadu vecu meiteni.
Tālākais bija tikai sekas — vairāku dienu garumā dažādos Londonas rajonos un vēl citās Lielbritānijas pilsētās nekontrolējami cilvēku pūļi dedzināja ēkas, dauzīja mašīnas, sagrāva un apzaga veikalus. Vardarbība prasījusi piecu cilvēku dzīvības, britu mediji vēsta par aptuveni 200 ievainotajiem policistiem.
Tikmēr turpinās pēdējos gadu desmitos vērienīgāko grautiņu dalībnieku aresti. Apcietināti ir jau aptuveni 3000 cilvēku un teju pusei ir uzrādītas apsūdzības — vandalismā, dedzināšanā, huligānismā un laupīšanā.
Pūļa faktors
Pūļa nesodāmības izjūta — ir galvenā lieta, kas cilvēkus ierauj ielu demolēšanā — uzskata kriminālisti. Viņi norāda, ka svarīgākais lūzuma punkts ir vandāļu un policijas darbinieku skaita samērs — ja pūlim ir izjūta, ka tas situāciju kontrolē, ne-mieros tiek ierauti arvien jauni cilvēki no malas — vēsta raidsabiedrība BBC.
Britu medijos publicētajos attēlos redzams, ka daļa veikalu un privātīpašumu izlaupītāju nemaz necenšas noslēpt savu seju un labprāt pozē fotogrāfiem uz savu laupījumu fona – tie pārsvarā esot kriminogēni tendēti jaunieši, “kuriem nav, ko zaudēt”. Pārējie esot tie cilvēki, kurus pūļa eiforija aizrāvusi.
Nemieri – nesodāmības un sociālās nevienlīdzības sekas
Deg ošu ēku kvartā rtā ls — neticami, bet ikdienišķa parādība vienā no lielākajām Eiropas pilsētām nemieru laikā.precēties un veidot ģimeni, iemācīties normāli lasīt.
Nolaidības vai noziedzīgas rīcības galvenais iemesls bieži ir efektīvu soda sankciju neesamība. Jau no mazotnes šie jaunieši redz, ka viņi var darīt pāri citiem skolēniem, rupji apsaukāt garāmgājējus, urinēt uz ielas, izsviest atkritumus pa auto logu, ieslēgt auto radio nenormālā skaļumā, riskējot tikai ar ļoti nelielu varbūtību, ka tiks sodīti. Mūsdienās ikviens, kurš mēģinās aizrādīt kādam bērnam par kādu līdzīgu rīcību, saņems pretī rupjību vilni vai pat pakļaus sevi vardarbības riskam.
Laikraksts uzskata, ka šādā situā-cijā ir vainojama arī tradicionālā priekšstata par ģimeni iziršana, bērniem augot bez tēva ģimenēs, kur pat kopīga maltīte ir retums. Tāpat arī pabalstu sistēma ir izdarījusi sabiedrībai lāča pakalpojumu, jo tā ir pieradinājusi cilvēkus kaut ko saņemt, pretī nedodot neko.
Ne mazāk nozīmīgs ir “skolotāju faktors”. Tagad bieži vienīgais sods, ko skolotājs spēj piespriest, ir bezjēdzīgi krustiņi skolas žurnālā — norāda laikraksts. Līdz ar to šie bērni no mazotnes pierod nesodīti lamāties sabiedrībā, un beigu beigās viņi vispār vairs neprot ar atbilstošu cieņu komunicēt ar augstākstāvošiem, turklāt netiek par to sodīti. Pēc nesodīta pāridarījuma cilvēka cieņai, pāridaProfesors
Džons Pits, kriminālists, kurš protestu un jauniešu bandu jautājumos konsultē pilsētas varasiestādes, norāda, ka daļa vandaļu ir jaunieši, kuri jau līdz šim nonākuši varasiestāžu redzeslokā. D. Pits pauž viedokli, ka marodierisms “bezspēcīgiem cilvēkiem pēkšņi liek justies vareniem”, un tas ir “ļoti apreibinoši”.
Tā kā liela daļa vandaļu esot jaunieši un pat padsmitnieki, šis viņiem esot ļoti izdevīgs nemieru rīkošanas laiks, jo patlaban ir skolas brīvdienas. “Jūs nevarat sākt nemierus pats “uz savu galvu”. Viena cilvēka nemieri ir tikai viena indivīda dusmu lēkme. Taču, ja savācas pūlis un tas pat vienā brīdī konfrontācijā ar policiju saprot, ka kontrolē situāciju, tā ir cita lieta,” saka D. Pits.
Saknes ir dziļākas
Praktiski visu uz vietas veikto iedzīvotāju aptauju rezultāti par nemieru iemesliem sakrīt — tie ir neizglītoti, slinki, “izlaisti” cilvēki, kam tuva “bandu kultūra”. Tikai pēc tam aptaujās parādās tādi iemesli kā sociālā atstumtība, neapmierinātība ar valdības darbu un bezdarbs. Protams, pie varas esošajiem izdevīgāk visu vainu novelt uz agresīvu un neaudzinātu sliņķu baru nekā atzīt kļūdas savā darbībā.
Lai gan Lielbritānija neapšaubāmi kļuvusi par glābšanas riņķi labākas dzīves meklētājiem no Austrumeiropas un Baltijas valstīm, tā nav nekāda paradīze zemes virsū un krīzes neskarta saliņa. To apliecina teju jebkurš tautietis, kas savu iztiku pelna Britu salās. Lielbritānijā krīze starp bagātajiem un nabagajiem ir bijusi viena no lielākajām attīstīto valstu vidū jau labu laiku pirms tās sākuma. Līdz ar to valdībai bija jāsāk taupības pasākumi, un cilvēki, kuri visvairāk paļāvās uz dāsnajām sociālajām programmām, tātad mazāk turīgie, tika skarti visvairāk. Pēdējo gadu laikā bezdarbs īpaši pieaudzis tieši jauniešu vidū — bez darba ir aptuveni piektā daļa, bet dažādu veidu pabalsti tika ievērojami apcirpti.
Līdzīgi kā citās valstīs — nav jau tā, ka par ekonomikas vājuma brīdi neviens nebrīdināja. Cita lieta, cik daudzi tam pievērsa uzmanību un ticēja — pat paši britu politiķi atzīst, ka neko tādu nebija gaidījuši. Turklāt Lielbritānijas Centrālā banka vēl šīgada martā visiem politiķiem atgādināja, ka “par krīzi samaksās tie, kuri to neizraisīja,” un brīnījās, ka nav izcēlušies lielāki protesti.
Un tomēr — tikai un vienīgi uz nepatīkamajām ekonomiskajām reformām nemieru izcelšanos novelt nevar. Šajā kontekstā izvērstu analīzi piedāvā laikraksts “Daily Mail” — nevienam nenāk ne prātā gaidīt, ka šie cilvēki varētu būt kaut kam lojāli, vismazāk jau Lielbritānijai vai savai kopienai. Viņi neskatās karaliskās kāzas, viņi ne tikai nezina britu vēsturi, viņiem nerūp pat valsts tagadne — raksta avīze. Šie jaunieši dzīvo videospēlēs un ielu cīņās, regulārā narkotiku lietošanā un noziegumos, kas parasti ir sīki, bet reizēm arī ļoti smagi. Šiem cilvēkiem nenāk ne prātā strādāt no deviņiem līdz pieciem, apFOTO
NO WWW.SOPHIAWALKER.COMrījums īpašumam un personai seko tīri dabiski — norāda laikraksts.
Tā britu sabiedrība ir ieguvusi lielu amorālu, brutālu jaunu cilvēku subkultūru, kuras pārstāvjiem nav izglītības, jo viņi to nevēlas, un prasmju, kas dotu iespēju tikt pieņemtiem darbā. Viņi ir pārāk slinki, lai strādātu par viesmīļiem vai darītu citu melno darbu, tāpēc šīs darba vietas ātri aizņem imigranti. Kamēr valsts nestimulēs sabiedrību ievērot pieklājības normas un neieviesīs sodus par šobrīd tik pastāvīgi vērojamām dzīvnieciskuma izpausmēm, Lielbritānijā nekad netrūks nemiernieku un izlaupītāju — secina “Daily Mail”.
Pieprasa stingrību
Redzot Lielbritānijas iedzīvotāju niknumu par pagājušās nedēļas grautiņiem, Konservatīvās partijas vadītā koalīcija sola nesaudzēt nemierniekus un ātri panākt kārtību valstī, vajadzības gadījumā ar varu. Lai gan tiesneši aicina nesasteigt viņu lietu izskatīšanu, daudziem aizturētajiem jauniešiem, jo īpaši pilngadīgajiem, jau ir piespriests cietumsods, un arī pārējie gatavojas drīzumā uzzināt likteni ārkārtas sēdēs. Arī Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pievienojas vairumam: “Ja jūs esat pietiekami veci, lai pastrādātu šos noziegumus, jūs esat pietiekami veci, lai atbildētu par sekām.”
60 procentos no ārkārtas sēdēs izskatītajām lietām apsūdzētajiem piespriests cietumsods — vidēji uz četriem mēnešiem. Pēc policijas ziņām, vairums aizturēto ir jauni vīrieši (vidējais vecums ir 22 gadi un 9 mēneši) bez pastāvīga darba, aptuveni puse no viņiem ir nepilngadīgi. Tikpat liela daļa arī ir iepriekš sodīti par dažādiem sīkiem pārkāpumiem.
Diviem 12 gadu veciem zēniem, kuri grautiņu laikā piedalījās veikala aplaupīšanā, piesprieda tikai dažu mēnešu uzraudzību. “Tiesā viens no zēniem izskatījās nokaunējies, taču pēc tiesas sēdes viņš ar māti rupjiem vārdiem lamājās uz sanākušajiem reportieriem, un no nožēlas vairs nebija ne vēsts,” raksta “Daily Telegraph”.
Kamēr nemieru cēloņi netiks “izravēti” jau pašā saknē, dominēs uzskats, ka Lielbritānija nebūs ne pirmā, ne pēdējā valsts, kur krīzes ietekmē paplašinātā plaisa starp bagātajiem un nabagajiem rezultēsies ar lieliem nemieriem ielās.
