— Vai atceraties 1991. gada augusta puča notikumus?
Valda
Ķebe
no Sērenes
— Ļoti labi, lai gan pagājis jau tik daudz gadu, jo tas bija satraucošs laiks. Bailīgāk noteikti bija Rīgā, bet arī citviet varēja just, ka jānotiek kaut kam. Nevarēja jau zināt, kā viss beigsies, tāpēc pārdzīvojām un arī baidījāmies.
Andris
Koknesē
— To jau nevar aizmirst. Tolaik strādāju policijā, un daudzi kolēģi brauca uz Rīgu palīdzēt sargāt kārtību. Man pašam vajadzēja palikt darbavietā. Valdīja liels satraukums, jo notikumi visādi varēja izvērsties. Labi, ka nenotika nekas traģisks. Tagad meitai stāstu par to, un viņa tā īsti tam nespēj pat noticēt.
Jānis
no Seces
— Atceros, kaut tas notika tik sen. Laukos šos notikumus cilvēki tā neizjuta, bet sekojām visam līdzi televīzijā. Situācija bija draudīga, bet nepameta pārliecība, ka viss būs labi. Jaunie šīs lietas neizprot, jo reti kurš interesējas par pagātni, kuru paši nav piedzīvojuši.
