Nedēļa pagājusi gan darbā, gan svētku noskaņās. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem man kā zemessargam norisinājās Rīgā, kur notika Latvijas zemessardzes 20 gadu jubilejas svinības. Pats zemessardzē esmu kopš tās pirmsākumiem. Pasākums bija izdevies, tas tiešām radīja svētku un gandarījuma izjūtu.
Divdesmit gados mainījusies ne tikai valsts, bet arī zemessardze. Pastāv tas, kas mainās. Šajā laikā zemessardzē bijušas dažādas pārmaiņas un reformas. Tā vairs nav tāda kā pirms 20 gadiem, mainījušās tās fun-kcijas, struktūra un arī cilvēki, kas tajā darbojas. Gūtas jaunas zināšanas un iemaņas. Sākumā mēs bijām brīvprātīgie, kas juku laikos palīdzēja valstī ieviest noteiktu kārtību. Aktīvi sadarbojāmies ar iekšlietu struktūrām, palīdzējām policijai nodrošināt sabiedrisko kārtību. Tagad ar to tiek galā profesionāļi, bet zemessargi mācībās pilnveido militārās iemaņas, kas nepieciešamas galvenā uzdevuma veikšanai — valsts aizsardzībai.
Pozitīvi ir tas, ka zemessardzē iesaistās jauni cilvēki. Pirmsākumā lielākā daļa zemessargu militārās zināšanas bija guvuši armijā, tagad pie mums nāk jaunieši, kuriem šo iemaņu nav. Bet tas nemazina viņu motivāciju.
Viens no pagājušās nedēļas nozīmīgākajiem notikumiem, kas satricināja ne tikai Latviju, bet visu pasauli, bija nemieri Lielbritānijā, mums no tā arī vajadzētu izdarīt secinājumus un mācīties. Tas, kas notika Anglijā, parāda, ka nopietni ir jāpārdomā sociālo garantiju sistēma valstī. Anglijā šī sistēma ir veidota tā, ka cilvēks, faktiski neko nedarot var gūt diezgan labus ienākumus, saņemot no valsts dažādus pabalstus. Cilvēki pie tā ir pieraduši, un “apetīte rodas ēdot”. Viņi ir tik ļoti pieraduši, ka viņiem kaut kas pienākas, un prasa aizvien vairāk. Un tieši tas bija viens no galvenajiem grautiņu cēloņiem, ka šiem cilvēkiem samazināja vai nepalielināja ienākumus, kurus pabalstu veidā sniedz valsts. Protams, grautiņi un demolēšana nav risinājums. Ārdīšanās Anglijā faktiski bija krimināls noziegums, kur vajadzēja ātrāk iesaistīt lielāku skaitu policistu, bet nepieciešamības gadījumā arī armijas vienības, jo izskanēja ziņas, ka vandaļi ir lietojuši pat šaujamieročus. Ja šajos notikumos būtu iesaistīts lielāks skaits policijas darbinieku vai armijas vienību, tad sekas nebūtu tik postošas.
Protams, neviena valdība nevēlas uzņemties atbildību par militāro struktūru iesaistīšanu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, nekārtību vai nemieru novēršanā, bet dažreiz tas diemžēl ir nepieciešams. Grūti spriest, vai nemieri dos kādu labumu, bet rezonansi un pārdomas tie ir raisījuši visā pasaulē.
Tā ir ne tikai Anglijas, bet visas Rietumeiropas problēma. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele ir atzinusi: tas, uz ko Rietumi bija cerējuši — tautu un kultūru integrācija — Eiropas Savienībā nenotiek. Ieceļo daudz cilvēku no citām kultūrām un nevis integrējas, bet veido savas kopienas, kas kļūst aizvien lielākas un drīzāk pakļauj Eiropas tautu tradicionālos uzskatus, nevis pieņem tos.
Domāju, ka tuvākajos gados Latvijai šīs problēmas nedraud, jo pie mums nav nekāda “saldā dzīve”. Pie mums pabalstus visiem nedala un, lai te saņemtu naudu, ir jāstrādā. Pie mums nebrauks vieglas dzīves tīkotāji, bet tie, kas brauks strādāt, arī integrēsies un nekādas nekārtības nerīkos.
Par to jādomā arī mūsu valdībai. Noteiktai sociālajai drošībai jābūt. Pašlaik gan tā ir ļoti nosacīta. Nupat valdība ir pieņēmusi lēmumu nepalielināt minimālo algu un līdz 2014. gadam saglabāt vairāku sociālo pabalstu “griestus”. Tas arī rada problēmu, ka mūsu cilvēki dodas uz citām zemēm. Valdībai ir jāmeklē risinājumi, nav normāli, ka ģimenes pabalsts ir astoņi lati. Ir jārada sistēma, kas ļautu cilvēkiem normāli strādāt un saņemt pietiekami daudz naudas, lai viņi var uzturēt ģimeni.
Nav īsti normāli, ka mums ir iespējas saņemt Eiropas Savienības naudu, un tās nav mazas summas, bet tā netiek izmantota, lai risinātu bezdarba problēmu valstī. Mēs tikai ņemam, lai atdotu parādus un maksātu ierēdņiem. Ja valsts izmantotu visas iespējas, tad cilvēkiem būtu darbs un nevajadzētu maksāt niecīgus pabalstus, un uzturēt tūkstošiem bezdarbnieku. Tagad mēs dalām bezmaksas pārtikas pakas, kuras daļa saņēmēju pārdod, lai pēc tam nopirktu alkoholu. Cerams, ka mācīsimies no citu kļūdām un izdarīsim pareizos secinājumus.
Tomēr, neraugoties uz visu, ir arī pozitīvais. Viens no pierādījumiem ir tas, ka zemessardze ir spējusi pastāvēt jau divdesmit gadu un turpina attīstīties. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas nenokar degunu. Ja salīdzina ar to, kas notiek pasaulē, Latvija tomēr ir zeme, kur var diezgan labi dzīvot.
Brīvajās dienās izdodas nedaudz atpūsties no ikdienas darba un politikas, strādājot mājās. Tuvojas ziema, jāsagatavojas apkures sezonai, esmu sācis nelielus remontdarbus, kurus līdz rudenim vajadzētu pabeigt. Arī mājās, tāpat kā valstī, lai būtu labi, ir jāstrādā.
