Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” izskanējis 5. Daugavas reģiona dziedošo un muzicējošo ģimeņu lielkoncerts. Tajā piedalījās četrpadsmit ģimeņu no Aizkraukles, Skrīveriem, Seces, Kokneses, Pļaviņām un Varakļāniem.
Dzied latgaliešu
valodā
Piecu gadu laikā koncertos piedalījušās vairāk kā piecdesmit ģimeņu, vairākas pat atkārtoti. Šis koncerts bija kā ceļojums pa Daugavu ar plostu (skatuve), uz kura bija muzikanti no grupas “Kopa” un Upes nāra — Sandra Paugure, Aizkraukles Tautas teātra aktrise. “Uz plosta” viena pēc otras kāpa četrpadsmit ģimeņu. Pirmās — “Māsiņas krāsiņas” no Varakļāniem, nodziedot dziesmu latgaliešu valodā. Arī dignājiešu Bārtuļu ģimenes dzīvespriecīgā “Auga, auga rūžeņa” skatītājiem lika dziedāt līdzi. Gluži kā vakara saulriets oranžos T kreklos “uz plosta” kāpa Taškānu ģimene no Seces. Ar vijoli, ermoņikām, saksofonu Upes nāru un skatītājus pārsteidza koknesiešu Bērziņu ģimene.
Ar lāpām dūmu
plīvurā
Rīdzinieki brāļi Orlovi, kuri vasaras pavada pie vecāsmātes Aizkrauklē, savā dziesmā izteica vēlmi dzīvot apsolītajā zemē, kurā piena upes un šokolādes kalni. Par bailēm un dzērvenīti purviņā dziedot, jautrajai kompānijai pievienojās Cepuru un Masānu ģimeņu apvienotais ansamblis. Viņi ikdienā, bieži kopā esot, arī uzdziedot. Zīmīgi, ka, Antiņu ģimenes dziesmai par ūdensnesēju skanot, sāka līt lietus, kas skatītājiem lika meklēt patvērumu zem kokiem vai lietussargiem. Ar lielām bungām, kontrabasu un citiem mūzikas rīkiem vietu uz skatuves ieņēma Baumaņu ģimene. Viņiem pievienojās Ostrovsku ģimene, kopīgi nodziedot dziesmu horvātu valodā. Pie skatuves iedegās lāpas, radot nedaudz noslēpumainu gaisotni, ietērptu dūmu plīvurā.
Šoreiz bez sniedziņa
Kraševsku ģimene nodziedāja Mocarta laika dziesmu tiem gadiem raksturīgos tērpos. Vienas no pēdējām uz skatuves kāpa skrīverietes Markelovas ar domām par vasaru. Jau pie pašas Rīgas Nāra lūdza muzikantiem “plostu” apturēt, lai uz tā kāptu Āris Ziemelis ar sievu aizkrauklieti Sandru. Šoreiz neskanēja dziesma par sniedziņu. Tās vietā Āris Sandrai solīja zemeslodi pie kājām nolikt, ja vien viņa mīļi, mīļi palūgs.
Ģimeņu lielkoncerts izskanēja līdz ar tumsu, gaisā lēni aizlidojot gaismas laternām un skanot atvadu kopdziesmai — pasākuma himnai.
