No jūlija “simtlatnieki” kļuvuši par “astoņdesmitlatniekiem”. Par “simtlatnieku” programmu atsauksmes ir dažādas — vieni to slavē, citi peļ, tāpat kā darba darītājus.
Lai pamēģina paši!
“Staburaga” redakcija gan vasarā, gan ziemā ir uzklausījusi Aizkraukles iedzīvotāju pārmetumus par to, ka ““simtlatnieki” stāv un neko nedara”, “strādā tikai tad, kad ierodas darbu vadītāja”, “kad viņa neredz, guļ zem krūma” un “par ko viņiem maksā algu?”. Jūlija Aizkraukles novada domes sēdē arī vairāki deputāti sacīja, ka “simtlatnieki” darbu veic lēni, gliemežu vai bruņurupuču ātrumā un pieķerti malkojam “Apinīti”.
Aizkraukles novada pašvaldības labiekārtošanas darbu meistare Valija Strode “simtlatniekus” aizstāv un par šādiem izteikumiem ir aizvainota. “Lai kritizētāji paši nāk pastrādāt, kad ēnā ir plus 30 grādu, bet saulē — vēl vairāk. Lai atnāk pie manis, iedošu slotu vai grābekli, darba mums pietiek. Nez, cik ilgi viņi izturēs, cik ilgi paši bez apstājas strādās? No malas skatīties un aprunāt ir vienkārši, bet pašiem izdarīt būtu grūti. Svelmē atpūsties arī vajag, un “simtlatnieki” nevar atļauties bagātīgas brokastis vai pusdienas, dažs pat nav kārtīgi paēdis, citiem ir veselības problēmas,” saka Valija Strode. “Karstajā laikā viņi strādā lēnāk, arī pastāv, pasēž, atpūšas, bet darbu izdara.”
Sakopj pēc dejotājiem
Valija Strode: “Cilvēki priecājās, ka Vidzemes apriņķa deju svētkos stadions un apkārtne bija tīra, sakopta, zāle nopļauta, arī svētku laikā atkritumi nemētājās. Bet pirms svētkiem un svētku laikā strādāja “simtlatnieki”. Ģenerālmēģinājumā bija pieci tūkstoši dejotāju, un katram pa atspirdzinošam dzērienam vai saldējumam. Pirms koncerta “simtlatnieki” visu savāca, aiznesa, arī pēc tam visu sakopa, apmeklētāji viņus nemanīja, bet darbs bija padarīts,” stāsta Valija Strode. “Ziemā ielas nokaisa ar smiltīm un sāli, bet pavasarī “simtlatnieki” to visu savāc. Apstādījumus šovasar kopj tikai “simtlatnieki”. Viņi izgatavoja arī koka atkritumu tvertnes, kuras daudzviet izvietojām, palīdzēja darbos pie “Kapteiņa krodziņa” un citviet pilsētā, visu vasaru kopj stadionu, skeitparku, kur darbs ir katru dienu. Aizkraukle ir tīra, pateicoties viņiem. Mēs vācam citu cilvēku, iespējams, arī kritizētāju, izmestos atkritumus. Ja tikai vienu dienu neiztīrīsim Ziedu gravu, tur būs mēslu jūra! Cilvēkiem patīk nomaļās vietās atpūsties, iedzert alu vai citus alkoholiskos dzērienus, un pudeles viņi turpat arī atstāj. Cilvēku attieksme reizēm ir ļoti nievājoša — viņi bieži izsaka dažādas replikas, un nesen pie kādas Aizkraukles frizētavas pat gandrīz izcēlās kautiņš. Bet vai kritizētāji paši strādātu par 100 vai 80 latiem mēnesī?”
Gandrīz izceļas
kautiņš
“Gaidījām, kad Valija Strode mums parādīs, kā stādīt krūmus, jo ne visi taču to prot. Stāvējām, kad no frizētavas iznāca tās īpašniece un sāka pārmest, ka mēs nestrādājam,” atceras kāda sieviete.
Vīrietis, kurš savu vārdu negrib publiskot, stāsta, ka no Aizkraukles frizētavas iznākusi tās īpašniece un visus nosaukusi par bomžiem un dzērājiem, lai ņemot rokās lāpstas un strādājot. “Tas bija ļoti aizvainojoši, jo es alkoholu vispār nelietoju,” stāsta vīrietis. “Viņa pārmeta, ka par mums maksā nodokļus. Arī tas nav pareizi, jo “simtlatnieku” programma ir par Eiropas Savienības naudu. Pēc tam no frizētavas iznāca kāds vīrietis un dusmīgā balsī prasīja, kurš aizvainoja viņa sievu? Viņš bija noskaņots kautiņam. Atbildēju, ka es runāju ar viņa sievu, taču nevienu lamuvārdu viņai neteicu, norādīju, lai viņa nebāž degunu, kur nevajag. No malas skatoties, šķiet, ir viegli karstajā saulē strādāt ar lāpstu. Kad strādājam, cilvēki parasti to neredz, bet, ja gribam piecas minūtes atpūsties, aizrāda un pārmet.”
Lapas krīt arī vasarā
Inta Neimane kopš aprīļa “simtlatnieku” programmā kopj Aizkraukles stadionu, skeitparku, un svelmē tur jūties kā uz pannas, tādēļ viņa cenšas strādāt rīta un vakara stundās. “Stadionā darbs ir katru dienu — jāsagrābj un no tribīnēm jānoslauka nokritušās dzeltenās lapas, izsmēķi, jānotīra skrejceļš, tajā nedrīkst būt akmeņu, smilšu un koku lapu. Diezgan bieži te notiek sacensības, un pēc katrām sacensībām ar dezinfekcijas līdzekļiem jāmazgā dušas un tualetes, jākopj ģērbtuves,” viņa stāsta.
Nespļauj uz citiem
“Cilvēki domā, ka mums par daudz maksā, bet vai par 80 latiem viņi paši strādātu?” jautā kāda cita bezdarbniece. “Nespļauj uz citiem, jo nezini, kad pats tādā situācijā vari nokļūt. Ja jau mēs nestrādātu, kā gan pilsēta būtu tik tīra? Pārmetumi aizvaino. Saulē bija 40 grādu, bet mēs vienalga gājām un strādājām.”
“Mēs neesam vainīgi, ka Aizkrauklē nav darba. Esmu trešās grupas invalīde. Veselos darbā neņem, kur nu vēl invalīdus! Strādājam, cenšamies, darām visu, ko mums liek. To, ka atņēma 20 latu, ļoti izjūtam, tas mums ir ļoti daudz,” stāsta vēl kāda bezdarbniece.
Deputātiem vajadzētu maksāt 80 latu
“Mēs grūti strādājam, bet cik ir televīzijā redzēts, kā Saeimas deputāti savu laiku tikai nosēž, lasot avīzes un sarunājoties. Pašiem vajadzētu pastrādāt par 80 latiem mēnesī,” saka Jānis Kantāns. “Jebkurš darbs ir jāpadara, vai tā būtu atkritumu lasīšana vai darbs Saeimā. Maurēnu ielā nesām nopļauto zāli, bet mūs apsauca: “Kur jūs to nesat? Jūs tikai visu piegružojat!”. Cilvēki zvana domei, sūdzas. Tūristu taku tīru katru dienu, spīd saule vai līst lietus, un vienmēr tur ir pa diviem trijiem maisiem atkritumu.”
“Mēs strādājam arī lietus laikā, jo darbus vajag pabeigt,” piebilst Raivis Tomanis. “Bet pensionāri mūs apsaukā par bomžiem. Ir aizvainojoši, ka mūs neuzskata par cilvēkiem.”
“Viņiem bieži vien nav, ko darīt, sēž pie loga, skatās un kritizē,” saka Aleksandrs Bulovs.
“Simtlatnieki” taisījuši arī atkritumu tvertnes, bet vietām tās jau pēc dažām dienām bija salauztas. Jaunieši bieži dzer alkoholu un demolē. Pēc strādnieku domām, policijas patruļai vajadzētu pastaigāt arī pa Ziedu gravu, ne tikai pa pilsētu.
Pašvaldības “simtlatnieku” darbu organizatore Sandra Rušiņa atklāj, ka vidēji mēnesī par darba kavējumu no programmas atskaita astoņus cilvēkus, un bieži vien cēlonis ir alkohola lietošana. Jūlijā atskaitīja 10. Tomēr daudzi cenšas, un dažs, labi strādājot, pēc tam pat atrod pastāvīgu darbu. Piemēram, Dzintars Ivanovs kādreiz bija “simtlatnieks”, bet vēlāk kļuva par Aizkraukles sporta centra ēku un teritorijas pārzini.
Krājas aktu kaudzīte
Kā ir citās pašvaldībās? “Staburags” aptaujāja dažas. Vietalvas pagasta labiekārtošanas speciāliste Daiga Melbārde stāsta, ka pagastā strādā ap 20 “simtlatnieku” programmā iesaistīto cilvēku un darba iespēja ir jāgaida rindā.
Dažs ir tik strādīgs, ka pēc tam iegūst pastāvīgu darbu, piemēram, Jānim Ukermarkam pašvaldība piedāvāja pastāvīgu darbu labiekārtošanā. Viņa slavē arī Annu Starovoitovu par Odzienas centra rūpīgu kopšanu. Tomēr dažiem krājas aktu kaudzīte par neierašanos darbā, un laiku pa laikam kādu nākas atskaitīt, jo tieksme pēc alkohola gūst virsroku. Gadās, ka alkohola varā nonāk arī jauni cilvēki ar maziem bērniem. Laukos cits citu pazīst, un apkārtējo attieksme veidojas no tā, kāds ir cilvēks.
Pierādiet, ka man ir promiles!
“Neesmu dzirdējusi, ka iedzīvotāji par Skrīveru “simtlatniekiem” būtu sūdzējušies,” saka Skrīveru novada pašvaldības “simtlatnieku” programmas vadītāja Inita Kantāne. “Visu, ko esmu uzdevusi, viņi ir paveikuši, man pret viņiem nav nekādu iebildumu, ar darbu esmu apmierināta, bet no tiem, kas negrib strādāt, drīz vien atvadāmies, un viņu vietā nāk citi. Dažs, atnācis iereibis, saka, lai pierādu, ka viņam ir promiles, varbūt esot slikti ar sirdi… Promiles noteikt nevaru, bet alkohola smaku gan varu saost. Skrīveros ik dienu strādā ap 80 programmā iesaistīto un padara ļoti daudz — sakopj pansionāta, bērnudārza apkārtni, kapsētas, tirgus laukumu un citas pagasta vietas, pēc lieliem svētkiem savāc atkritumus. Nezinu, ko mēs iesāktu, ja šādas programmas nebūtu.”
