Jo vairāk palielina akcīzes nodokli galvenajām kontrabandas precēm — degvielai, alkoholam un cigaretēm, jo vairāk tās nelegāli ieved Latvijā. Kontrabanda tik lielos apjomos nebūtu iespējama, ja muitnieki par samaksu “nepievērtu acis”.
Viedokļi par to, kā apkarot muitnieku un robežsargu korupciju, ir dažādi. Vispirms jāmeklē cēloņi, un visbūtiskākais ir atalgojums. Algas robežsargiem nav lielas, to atzīst arī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka: “Diemžēl šobrīd muitnieku atalgojums nebūt ne visos gadījumos atbilst prasībām.”
Korupciju varētu apkarot, arī stimulējot muitniekus un robežsargus ar prēmijām par atklātajām nelegālo preču kravām. Šāds risinājums jau ieviests Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldē.
Lai situāciju mainītu un mazinātu korupciju, plānotts ieviest arī pilotprojektu, kas paredz jaunu personāla rotācijas modeli. Muitas amatpersonas tikai pirms maiņas uzzinātu, kurā postenī strādās. Šādā veidā varētu mazināt organizētās noziedzības grupējumu iespēja, plānot noziedzīgus nodarījumus.
Sekmīgākai cīņai ar korupcijas problēmu plāno talkā aicināt arī somu kolēģus. Uz Latvijas robežas ar Krieviju varētu strādāt Somijas robežkontroles speciālisti, un nepieciešamības gadījumā finansējumu šādam projektam varētu piešķirt Eiropas Savienība.
Vai tā ir atzīšanās, ka mums vairs nav izglītotu, godīgu speciālistu, kuri spētu apkarot kontrabandu? Somijā acīmredzot korupcijas problēma nav tik samilzusi. Finanšu ministrs Andris Vilks saka: “Viņiem ir citi standarti, cits atalgojums, viņus nav iespējams iesaistīt koruptīvās shēmās.” Tātad — viss atkarīgs arī no algas.
Kamēr Latvijā būs darbam neadekvāts atalgojums, tikmēr korupcija zels un plauks. Valsts nespēs apkarot korupciju un kontrabandu arī tikmēr, kamēr mēs paši to atbalstīsim — pirksim nelegālās cigaretes, no Krievijas ievesto lēto degvielu un alkoholu. Cenšoties ietaupīt katrs savam maciņam, mēs tukšu atstājam kopīgo kasi.