Daba nekad nevar būt pilnībā pasargāta no cilvēku bezatbildības. To apliecina kārtējais satraucošais notikums, kad pēc Dānijas uzņēmējam piederošās SIA “Danagro” veiktās miglošanas ar neatļautu insekticīdu rapša laukā Viļķenes un Liepupes pagastā bojā gāja ap 400 bišu saimju. Turklāt bites šajā apkaimē mirst joprojām, jo indes iedarbība turpinās. Zemnieki ir bezspēcīgi, jo likums neparedz likt nopļaut nomigloto rapša lauku, bet pats īpašnieks klusē. Šis skandalozais gadījums rāda — kāds var atļauties domāt tikai par sevi, neredzot kopsakarības.
Ar indi nomiglotais rapša lauks televīzijā izskatījās skaists, bet cik gan veselīga būs no tā iegūtā raža? Manuprāt, ir maldīgi domāt, ka indīgās vielas, pat stingri ievērojot instrukciju, vēlāk pagaist kā nebijušas. Mūsu ikdiena jau tā ir bagātīgi piesātināta ar tām. Tāpēc būtiski ir atbalstīt bioloģisko saimniekošanu. Tikai ko dod vienam ražot dabīgu lauksaimniecības produkciju, ja turpat līdzās kāds pār laukiem laista indi, lai tikai iegūtu lielāku ražu.
Biškopji ir apņēmības pilni pieprasīt kompensāciju no dāņu uzņēmēja, ja būs nepieciešams, arī tiesāsies. Šajā sarežģītajā situācijā cietušajiem lauksaimniekiem palīdzēs arī Biškopības biedrība. Vienīgi maza cerība, ka cilvēki pilnībā atgūs zaudēto, un, iespējams, kādu zemnieku šī neapdomīgā kaimiņa rīcība arī izputinās.
To, cik neaizsargāti šādās situācijās ir pārējie lauksaimnieki, zina arī Aizkraukles puses biškopji. Dace Nebēdniece no Bebriem atzīst, ka viss atkarīgs no apkārtējo zemnieku godaprāta. Skumji, ka daži cilvēki nedomā par vidi sev apkārt, jo bojā iet ne tikai bites, arī citi kukaiņi. Neretas biškope Marija Šalna stāsta, ka viņai tuvumā nav lielsaimniecību, tāpēc varot būt mierīga. Kolēģi no Jelgavas un citām vietām gan atzinuši, ka satraukumam ir liels pamats.
Man pirms desmit gadiem bija iespēja būt Dānijā. Skaista zeme ar sakoptu vidi, bet jau tolaik stipri “saķīmiķota”. Atceros, vietējie jūsmoja par to, ka Latvijā ir tik daudz stārķu. Dānijā tolaik visā valstī bija saskaitīti vien seši. Biologi atzīst, ka vienas vai otras sugas izplatība konkrētā teritorijā atkarīga no tā, vai tur iespējams atrast barību. Stārķa ‘‘ēdienkartē’’ svarīgas ir vardes, bet viņas dzīvo tikai tīrā vidē, tāpēc arī Dānijā šo putnu nav. Tātad ir jādomā, kā atjaunot dabas līdzsvaru, nevis dabu tikai bojāt, arī svešā valstī. Tas svarīgi ne tikai putniem un kukaiņiem, bet arī cilvēkiem.
