Staburaga pagastā Ingus Martinovs šogad sācis vienu no laukos modernākajiem un, šķiet, arī perspektīvākajiem biznesiem — slieku audzēšanu un biohumusa ieguvi. Speciālisti solīja vērā ņemamu slieku masas un dabīgā mēslojuma pieaugumu trijos mēnešos. Tāpēc Ingus un viņa māte Sarmīte bija pārsteigti par rezultātu divas reizes īsākā laikā.
Saviem līdzekļiem
Ingus teic, ka pievērsties šim biznesam iedvesmojusi televīzijā redzētā intervija ar Jāni Cauni, vienu no pieredzējušākajiem slieku audzētājiem Latvijā. Staburagā zemes irdinātājas 26. maijā atvestas no Ogres puses. Izmitinātas vienā no saimniecības ēkām — siena šķūnī, kurš pārbūvēts. Iebetonēta jauna grīda, sienas nosiltinot ar putuplastu un akmens vates kārtu. Bijusi iespēja piesaistīt Eiropas naudu, bet šis process licies pārāk laikietilpīgs, tāpēc nolēmuši iztikt saviem līdzekļiem. Šobrīd ieguldītos divus tūkstošus latu cerot atgūt, un tikai tad būšot stimuls biznesu turpināt. Pagaidām neesot pārliecības par realizāciju un jātic vien Latvijas biohumusa un Kalifornijas sarkano hibrīdslieku ražošanas asociācijas biedru solījumiem.
Katra jauna lieta ir riskanta, bet iedvesmo pieredzējušo slieku audzētāju pieredze un redzētais — stāsta Ingus. Nopirkts 20 kilogramu slieku, kuras aizņēmušas divdesmit kastu. Tās pildītas ar liellopu kūtsmēslu un kartupeļu maisījumu, pievienojot ūdeni. Sarmītes kundze stāsta, ka sākumā pat trīs reizes naktī cēlusies un gājusi skatīties, vai sliekām nav par karstu vai aukstu, vai nav par mitru vai sausu. Citu stāstītajam noticēt grūti, līdz visu neizbaudi uz savas ādas. Kilograms slieku maksā ap 30 latu, tāpēc dārga katra no viņām. Lai arī neviens no slieku ienaidniekiem pagaidām neesot manīts, no nostāstiem dzirdēts, ka, piemēram, žurka pa nakti varot apēst visas vienas kastes iemītnieces — 3 — 4 kilogramus slieku.
Turpinās līdz simtam
Ieejot šķūnī, gaisā jūtams liels mitrums. Ingus teic, ka temperatūra jāuztur no plus 18 līdz 22 grādiem, bet augsnei, kurā sliekas mitinās, ziemā jābūt līdz plus desmit grādiem. Lai uzturētu vajadzīgo temperatūru, iegādāti eļļas radiatori. Arī barība ziemā jāglabā tādā pašā temperatūrā kādā dzīvo sliekas, un tas nozīmē, ka siltums vajadzīgs ne tikai sliekām. Kamēr nav veikts viens pilns cikls, jautājumu un neskaidrību daudz. Kā būs rudenī, mainoties laika apstākļiem, kā sliekas vairosies un darbosies ziemā?
Šobrīd plauktos pie sienas izvietots četrdesmit kastu ar sliekām un barību. Nesen viena kaste testēta — pāris stundās visas sliekas izlasītas un nosvērtas. Rezultāts: tajā sākotnēji ievietotais kilograms slieku palielinājies trīskārt.
Uz grīdas vēl divdesmit kastu, kurās ir gatavs biohumuss un kāds puskilograms slieku katrā, bet drīzumā ar svaigas barības palīdzību viņas izvilinās virspusē. Nesen vēl atvestas tukšas kastes, un saimnieki apņēmušies tuvākajā laikā sliekas audzēt simts kastēs.
Pašmāju aizbēgs
Sākumā, kad bijis tikai divdesmit kastu, barošanai bija nepieciešama stunda. Tagad divreiz lielāku daudzumu, divatā strādājot, var pabarot trjās stundās. Sarmītes kundze stāsta, ka dara visus slieku aprūpes darbus, sākot ar barības sagatavošanu un barošanu. — Nav nemaz tik viegli, — viņa teic, — ar speciālu mehānismu jārīvē kartupeļi, kuri jāsajauc ar kūtsmēsliem, un to dara betona maisītājā. Svaigus liellopu mēslus nedrīkst izmantot, jo tajos esošais amonjaks sliekām ir nāvējošs. Tāpēc nepieciešami divus līdz piecus gadus nostāvējuši. Savukārt zirga mēslu īpatnība ir to temperatūras celšanās, kādēļ sliekas tajos izvārītos.
Ingus iesaka tiem, kuri nolēmuši izmēģināt slieku audzēšanu, neuzķerties uz viltus piedāvājumiem un iegādāties tās no sertificētiem audzētājiem, jo Kalifornijas sarkano slieku vietā var gadīties nopirkt mūsu pašu sliekas, kuras ātri vien no kastes aizbēgs.
Tik daudz humusa, cik saražots pašlaik, pārdot neesot vērts, tāpēc kastu saturu sapildīs maisos. Pirms glabāšanas humusu izsijās, atdalot no tā pārpalikušo barību — kartupeļu mizas. Tam izmanto īpašu cilindra veida metāla sietu, kuru pašiem iegādāties vēl neesot izdevīgi, jo tas maksā ap tūkstoti latu, tāpēc kooperēsies ar citiem slieku audzētājiem.
