“Zīda apgleznošanai esmu nolēmusi mest mieru. Man ir daudz šim darbam noderīgu materiālu, un tos esmu nolēmusi uzdāvināt Aizkraukles mākslas skolai,” būdama Aizkrauklē, sacīja Silvija Fluha no Vācijas.
Tieši Silvija Fluha zīda apgleznošanas prasmi atveda uz Aizkraukli. “Mākslas skolā zīda apgleznošanu izmēģināja un apguva visi skolotāji, bet vislielākā interese par to radās Inesei Dembovskai, kura to māca mākslas skolas audzēkņiem. Citi skolotāji zīdu apglezno savam priekam un zināšanās dalās ar tautskolas dalībniekiem,” saka mākslas skolas direktore Taiga Kalvišķe. “Pateicoties Silvijai Fluhai, mūsu mākslas skola zīda apgleznošanas mācīšanā atzīta par vienu no labākajām 80 Latvijas mākslas skolu vidū. Daudz skolai palīdzējusi arī Gizela Raspere no Epšteinas. Ar vācu draugu atbalstu kādreiz skola nodibināja kontaktus arī ar kādu Vācijas krāsu rūpnīcu.”
Silvija Fluha zīda apgleznošanu nav īpaši mācījusies, bet apguvusi pašmācībā. Viņai ir liels prieks par to, ka zīda ceļš Aizkrauklē turpinās un var redzēt sava darba augļus.
No Ineses Dembovskas darbiem Silviju Fluhu visvairāk pārsteidzis uz zīda uzgleznotais smilšu pulkstenis, kurā kā smilšu graudiņi krīt laiks, cilvēka dzīve ar vasarām un ziemām, visa emociju un krāsu gamma. Inese Dembovska Silvijas kundzei uzdāvināja sava darba gabaliņu palielinājumā — ar krāšņu saules un ziedu motīvu.
Aizkraukles tautskolas dalībniece Daira Stabiņa, kura arī apglezno zīdu, atceras, kā Silvija Fluha, dzīvodama Vācijā, kādreiz atrada ceļu uz Aizkraukli — ar Sarkanā Krusta palīdzību viņa te meklēja savus radiniekus un bija atsūtījusi vēstuli radiniecei Ingai Saulītei, taču viņa norādītajā dzīvoklī vairs nedzīvoja. Vēstule nonākusi pie Dairas Stabiņas un pēc tam nogādāta Saulīšu ģimenei. “Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Esmu iepriecināta un pateicīga par to, ka arī es varēju apgūt zīda apgleznošanas prasmi,” viņa saka un aicina noklīdušas vēstules vienmēr nogādāt adresātiem.
