Zemniekam šis ir siena sagādes un kulšanai gatavošanās laiks. Kā viens, tā otrs saistīts ar problēmām. Jūnijā nopļautie četri hektāri zālāju salija un noderēs vairs tikai pakaišiem. Jūlijā jāvēro mākoņi un pļaušanai jāatrod laiks starp lietusgāzēm. Bezakcīzes dīzeļdegvielu katru gadu piešķir arvien mazāk un jāpiepērk klāt dārgā, jo zemes apstrādei ar aršanu vien nepietiek.
Bioloģiskajiem zemniekiem, līdzīgi kā man, kuri agrāk nodarbojās ar zālāju un graudaugu audzēšanu, no nākamā gada būs jātur arī lopi, citādi subsīdijas par zālājiem nedabūt. Tāpēc jau laikus sāku iepirkt gaļas govis un plānoju skaitu palielināt līdz piecdesmit. Jāremontē kūts, jo, lai arī lopi ir izturīgi, 30 grādu salā uz lauka viņus negribas atstāt. Vairāk audzēt neļauj ierobežotā zemes platība. No 65 hektāriem zemes aptuveni puse šobrīd atvēlēta zālājiem, daļa — graudaugiem, kurus pārdevu, bet turpmāk visu lopbarību audzēšu tikai savām vajadzībām. Citādi rīkotos, ja Iršos zemes būtu vairāk, bet tā ir deficīts, tāpēc jāpieskaņojas reālajai situācijai.
Kulšanas laikam kombains, lai arī vecs, ir kaujas gatavībā, jo pēc pērnās ražas novākšanas to šķūnī noliku darba kārtībā. Citiem mežazvēri sagādā problēmas, uzrokot laukus, man problēmas ir ar kalti, kuru pavasarī zagļi apzaga pa tīro. Aiznesa motorus, sietus, izlauza elektrības skapjus. Vienu gadu pat visus graudus no bunkura izbēra. Žēl, no rīta atverot durvis, redzēt, kā viss izdemolēts, izlauzts. Ēkas nav tālu no Iršu centra, bet tas garnadžiem netraucē. Arī angārā, kurā glabāju degvielu, “paviesojās”. Zog ne man vienam, un es šaubos, vai kādreiz vainīgos atradīs. Klāt sēdēt arī nav laika, un signalizācija nelīdzēs, jo ziņos par katru ielidojušu putnu.
Vainīgi ir metāla uzpircēji un metālam palielinātās iepirkuma cenas. Katru dienu pa Iršiem braukā busiņš, klauvē pie katras mājas un jautā, vai ir kāds dzelzis nododams. Lietotu motoru atrast pagrūti, bet jaunam līdz ar metāla sadārdzināšanos cena augusi. Cerība vēl ir kādu atrast pie paziņām vecajās kaltēs, kas nedarbojas.
Sestdien saimniecībā bija Priekuļu sertifikācijas centra komisija. Pārbaudīja atbilstību bioloģiskās darbošanās noteikumiem. Vērtēja laukus, lopus, papīrus. Ja atrastu neatbilstību, var nonākt lielās nepatikšanās. Tad gan analīzes jāapmaksā, gan jāatdod visa subsīdijās saņemtā nauda, tāpēc riskēt un, piemēram, iestrādāt minerālmēslus nav vērts.
Pirms septiņiem gadiem, kad viss bija lētāks, pamatā nodarbojos ar graudaugu audzēšanu, bet, platību maksājumiem nepalielinoties, jāmeklē citi ceļi, lai saimniecību noturētu.
Saeima un zemkopības ministrs gan iestājas par to, lai Eiropas Savienība mums palielinātu platību maksājumus, pietuvinot tos Eiropas līmenim, bet neticu, ka varētu kaut kas mainīties un lielās dalībvalstis to pieļaus. No otras puses, vajadzētu ņemt vērā, ka mēs ilgu laiku dzīvojām Padomju Savienības sastāvā un sasniegt Eiropas valstu līmeni tik neilgā laikā nespējam. Viņiem ir viss, sākot no tehnikas un ēkām, bet mums bija laiks, kad nevarēja turēt vairāk kā divas govis.
Arī viņiem Eiropā neiet tik gludi, un graudu cena pavasarī visur bija augsta — ap trim simtiem latu par tonnu. Ja tāda saglabātos ilgstoši, audzēt graudaugus būtu izdevīgi. Pats biju spiests šopavasar pirkt dārgos graudus un braucu pēc tiem uz Talsiem, jo apsēt taču vajadzēja.
Ziemājus iesēju trijos hektāros. Auga slikti, jo tajā vietā bija pārāk mitrs. Augusta sākumā būs kuļami. Lai arī maz, jānotur pēc iespējas ilgāk uz lauka, lai graudos samazinās mitrums un mazāki izdevumi, darbinot kalti ar dārgo dīzeļdegvielu.
Saeimā izskata iespēju palielināt pensijas, kuras nepārsniedz 165 latus. Protams, tas būtu pareizi, jo vecie cilvēki nav vainīgi, ka ir krīze un valstij nav naudas. Varbūt ir laiks labot agrāk pieļauto kļūdu, kad pensiju varēja “nopirkt”, iemaksājot naudu? Varbūt tāpēc, ka iespējamas jaunas vēlēšanas, šis ir vēlētājiem tīkams žests.
Tele2 sakaru trūkums mani neietekmēja. Pirmkārt, lietoju cita operatora pieslēgumu, un, otrkārt, laukos dienu iztikt bez sakariem nav tik problemātiski, kā tas varbūt ir pilsētā. Iršos tajā dienā nedarbojās otra lielākā operatora — LMT — sakaru tornis. Remontēja to vai kā, bet izmisumā tāpēc neviens nekrita.
Manā laikā skolā mācījās 11 gadu. Tad, skrienot pakaļ Eiropai vai kāda iegribas dēļ, pārgājām uz 12 klašu izglītību. Prezidenta Bērziņa ierosinātā pāreja uz 11 mācību gadiem man patīk. Lai gan, noskatoties, kā dēls šobrīd mācās, jāatzīst, ka mums nebija tik traki.
Drīzumā Jūrmalā sāksies konkurss “Jaunais vilnis”. Debates par to, vajadzīgs vai nē šāds pasākums, manuprāt, ir liekas. Tas ir izdevīgs gan Jūrmalas uzņēmējiem, gan plašākā mērogā. Tas, vai Valsts prezidentam būtu to jāapmeklē vai nē, ir viņa personīgā darīšana. Tā kā tas nav valstiski nozīmīgs pasākums, uzskatu, ka viņa ierašanās nav obligāta.
Pievienojos arī prezidenta uzskatam, ka Ministru kabineta vadītājs nevar būt cilvēks, pret kuru izvirzītas smagas apsūdzības, kaut arī vēl nav tiesas sprieduma, ar to domājot tā saukto oligarhu lietu. Tas tikai loģiski, jo kas notiks gadījumā, ja vaina tiks pierādīta? Viņu atcels un izvirzīs jaunu? Arī pašam kandidātam nebūtu ētiski ieņemt šādu amatu, jo ne jau uz baumu pamata apsūdzība izvirzīta. Lai gan, piemēram, Lembergs visās apsūdzībās līdz šim ir attaisnots. Šajā gadījumā — kam nauda, tam taisnība.
Neticu, ka “Vienotībai” kopā ar jaundibināmo Zatlera partiju izdosies iegūt turpat pusi parlamenta vietu. Arī par politikā vēl nebijušu cilvēku iesaistīšanu partiju kandidātu listēs esmu skeptisks, jo līdz šim deputātu krēslus pārsvarā ieņēmuši vieni un tie paši. Bet, ja tā tiešām notiks un jaunie nāks, priecāšos. Varbūt valstī kas mainīsies uz labo pusi. Un argumentam, ka viņi politikā būs neprofesionāļi, gribu iebilst: līdz šim Saeimā lielākā daļa deputātu ir klusi un nerunīgi, savas domas neizsaka un tikai izpilda partijas frakcijas noteikto, nospiežot pogu.
