Kad šīgada aprīlī bijām “Kalēnu” mājās, kas ir apmēram 10 kilometru no Vietalvas centra, un mājas saimnieki stāstīja par tuvākajā apkārtnē pamestajām mājām un bijušajiem kaimiņiem, pārņēma nolemtības sajūta — cilvēku laukos kļūst arvien mazāk un mazāk. Abi mājas saimnieki meža vidū bija kā Robinsons Krūzo un Piektdienis uz salas, tomēr pie tādas dzīves pieraduši un citu nekāro.
Kad redzu māju drupas un kārkliem aizaugušos laukus un grāvjus, prātā nāk ainas no seno latviešu stāstiem — cilvēki līda līdumus, ar lielām pūlēm plēsa koku saknes un lielus laukakmeņus, lai tiktu pie savas zemes un iekoptiem laukiem. Grūtajā darbā viņi zaudēja veselību un dažs pat dzīvību. Bet kam tas viss tagad?
Kāds Vācijas pilsonis, kurš strādā Rīgā, man ar prieku un lepnumu stāstīja, ka Latgalē nopircis lauku mājas un tās remontē, ieguldot daudz naudas un darba. Kad būšot pensijā, varbūt tur dzīvošot vai arī braukšot pavadīt tikai vasaras.
Protams, labāk tā nekā nekā. Šajās dienās uzzinājām, ka no Daugavpils novada kartes oficiāli svītrots Degļu ciems, jo pēdējā iedzīvotāja mirusi 2009. gadā, un tur vairs nav nevienas reģistrētas ēkas. Diemžēl Daugavpils novadā ir vēl 43 ciemi, kuri dabā vairs neeksistē, par tiem liecina tikai ieraksti dokumentos. Ne kara, ne mēra, bet postaža ir.
Cilvēki, kuri cīnās par skolu saglabāšanu laukos, zina: ja nebūs skolas, nebūs vairs nekā, jaunie aizbrauks. Paliks tikai vecie cilvēki. Tā pamazām notiek arī mūspusē — Zalvē, Pilskalnē, Kurmenē un Staburagā skolu vairs nav, un arī iedzīvotāju skaits kļūst mazāks. Kad apciemojām kādu pensionāri jubilāri Seces dīķu apkaimē, arī viņa atcerējās, cik daudz cilvēku tur dzīvoja un strādāja kādreiz, kolhozu laikā, kursēja autobusi, bet tagad jauno ir maz un “ārpasaulē” var tikt, ja ir savs transports.
Tā kā demogrāfijas statistika ir negatīva, varam secināt, ka arī mūspusē lauki pamazām izmirst, un varbūt pēc gadiem no kartes nāksies svītrot vēl kādu apdzīvotu vietu, tāpat kā lībiešu ciemus un Daugavpils Degļus. Kas notiks ar Latviju? Zeme paliks, bet vai būs latvieši?
Valdis Dombrovskis uzrakstīja grāmatu par krīzes pārvarēšanu, bet kurš izdomās, kā atdzīvināt pamestos laukus? It kā jau zinām — jāattīsta ekonomika, bet kā to izdarīt, lai cilvēki nebrauktu prom? Ja nebūs cilvēku, vairs nelīdzēs pat visgudrākās grāmatas un padomi.
