(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags’’ 16. jūlija numurā.)
Lietuviešu
arheoloģijas Meka
Nonākuši pilsētiņā, esam neizpratnē, jo nav norādes, kur meklējams pilskalns. Var redzēt lielu un skaistu baznīcu, turpat jau arī ir pirmās senās Lietuvas galvaspilsētas vieta. Muzejs jau ir slēgts, tādēļ aplūkojam to no ārpuses. Dažreiz muzeju sauc par lietuviešu arheoloģijas Meku, Pompeju vai Troju. Dokumentos šī vieta minēta 1279. gadā. Pieci pilskalni ar aizsargbūvēm veidojuši vienotu kompleksu. Pils uzplaukums beidzies 1390. gadā pēc krustnešu uzbrukuma.
Skatienam paveras ļoti skaists skats uz Neres upi un tās apkārtni. Katru gadu te arheoloģiskās ekspedīcijas atrod arvien ko jaunu.
Akmens no Somijas
Turpinām ceļu tālāk. Gribam atrast vienu no lielākajiem Lietuvas akmeņiem Puntuku, kas ir netālu no Anīkščiem. Akmens ir varens — 5,7 m augsts, 6,9 m garš un 6,7 m plats. Aptuvenais svars — ap 265 tonnām. Šo lielo akmeni ledājs ir atnesis no Somijas. Interesanti, ka 1943. gadā slepus no vāciešiem skulptors B. Pundzjus iekala akmenī leģendāro lietuviešu lidotāju S. Darjus un S. Girēna bareljefu. Šie vīri primitīvā lidmašīnā 1933. gadā no Amerikas pārlidoja pāri Atlantijas okeānam un mīklainos apstākļos gāja bojā virs Vācijas. Ir versija, ka viņu lidmašīnu sašāva vācieši. Te ir daudz vecu ozolu, iespējams, tie ir saglabājušies no kādas senas ozolu birzs.
Anīkšču pilsētiņa ir ļoti skaista un izvietota Šventojas un Anīkštas satekā. Rakstos tā pirmo reizi minēta 1440. gadā. Ir leģenda, ka te reiz dzīvojis bajārs Nīkštis ar deviņiem dēliem, bet ticis iesaukts karā starp Švitrigailu un Žigimantu, un tur visi krituši. Par kritušajiem visvairāk bēdājusies jaunākā dēla sieva Ona Nīkštiene un no stāvas kraujas metusies upē. Tā arī no vārda “Onīkštiene” radies nosaukums, kas vēlāk pārtapis par Anīkščiem.
Slavenu dara arī
vīns
Grandiozajai Sv. apustuļa Mateja baznīcai durvis ir vaļā, mēs aplūkojam dievnama iekšpusi. Mani šokē tas, ka no augstās griestu velves ir novilktas baltas platas lentes. Kā viņi tur, augšā, tikuši? Skvērā ir piemineklis Antanam Baranauskam — bīskapam, dzejniekam un patriotam. Upē ir divas strūklakas un slūžas.
Dodamies uz Šeiminīšķeļu pilskalnu aiz pilsētas robežas. Abpus pilskalnam ir dziļas gravas, pa kurām kādreiz tecējušas divas upītes — Vorele un Volupe. Uzskata, ka šajā vietā kādreiz bijusi slavenā Mindauga pils Voruta. Kad Mindaugs sāka apvienot lietuvju zemes, ne jau visi kunigaiši tam piekrita. Viņi kopā ar Livonijas ordeņa spēkiem uzbruka Vorutai. Tieši tad Mindaugs arī nolēma pieņemt kristīgo ticību un slēgt mieru ar ordeni. Anīkščus un Vorutu slavenu darīja arī rūpnīca “Anīkšču vīns”, kas ilgus gadus ražoja vīnu no vietējiem augļiem un ogām. Izslavēts bija upeņu vīns “Voruta”.
Arklis ir zirgs
Zirgu muzejam norādē ir vārds “arklis”. Tas lietuviski ir “zirgs”. Tā mēs nonākam Ņūroņu ciemā. Ir jau arī ko redzēt — šūpoles un karuseļi ar kokā kaltiem zirgiem, ekspozīcijas par senvēsturi, izrakumiem un zirga vietu sadzīvē un karagājienos. Daudz zirgvilkmes transportlīdzekļu un darbarīku. Ir stendi ar markām, naudaszīmēm, uz kurām ir zirgu un jātnieku attēli.
Smēdē kalējs Valentins rāda savu māku. Ieklausījies, ka runājam latviski, stāsta, ka dienējis Liepājā — kara flotē. Vēl te strādā kāda lietuviete, kura labu laiku dzīvojusi Rīgā un diezgan labi runā latviski.
***
Esam nobraukuši 590 kilometru, redzējuši daudz interesanta. Taču milzīgā karstuma dēļ lielas sajūsmas nebija. Slavenos cepelīnus arī nenogaršojām. Vainīgs karstais laiks un pilnīgs apetītes trū-
kums.
