Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, pie slēpošanas bāzes “Cigoriņš”, notika ikgadējās kalnu riteņbraukšanas sacensības “Livelo kauss XC 2011″, ko rīko biedrība “Veloklubs Līvāni” sadarbībā ar veloveikalu “Veloprofs” un Pļaviņu sporta klubu “Skanste”. Distancē devās ap simts sportistu, arī daudzi Aizkraukles reģiona braucēji.
Šīs sacensības Pļaviņu apkaimē notiek jau trešo gadu, jo ir daudz vietu, kur var izveidot interesantas trases. Arī “Cigoriņā’’ tā bija gana sarežģīta, jo sportistiem ar velosipēdu vajadzēja vairākas reizes nobraukt no stāvā slēpošanas kalna, kā arī pārvarēt citas grūtas vietas. Ne visiem tas bija pa spēkam. Dažs izstājās pēc pirmā apļa, vairākiem gadījās ķibele ar velosipēdu, bet tie, kuri sacensības pabeidza, atzina, ka bija grūti, bet interesanti. Savus spēkus kalnainajā trasē izmēģināja gan pieredzējuši, gan sportisti iesācēji.
Dalībnieki paši varēja izvēlēties distances garumu. Meitenes, zēni un iesācēji brauca 22 kilometrus, veicot divus apļus. Sievietēm, jauniešiem un veterāniem distance bija trīs (33 km), bet vīriešiem — četrus apļus (44 km) gara.
Par sacensību uzvarētāju kopvērtējumā kļuva daudzkārtējais Latvijas riteņbraukšanas čempions Oļegs Meļehs no Rīgas, kurš pārstāvēja “Trek—Philips’’ komandu. Viņš startēja U23 grupā. Otrā vieta — “Skanstes’’ pārstāvim Laurim Purniņam, kurš kopvērtējumā ieguva augsto ceturto vietu.
1994. — 1993. gadā dzimušo junioru grupā uzvarēja pļaviņietis Aleksandrs Patrijuks no “Mežmalas MTB’’ komandas, kurš veica četrus apļus un kopvērtējumā bija devītais.
No velosporta meistariem, kuri startēja 1967 — 1981. gadā dzimušo grupā, labākais rezultāts — sestā vieta — bija aizkrauklietim Aigaram Zīmelim (‘‘Mežmalas MTB’’), bet kopvērtējumā — 18. vieta.
No iesācējiem, kuri veica divus apļus, pirmā vieta pļaviņietim Krišam Knodzem, bet 1999. — 1997. gadā dzimušo zēnu grupā otro vietu ieņēma odzienietis Kalvis Krūze.
Sporta kluba “Skanste’’ pārstāvis Kaspars Meinuzs, kurš aktīvi piedalījās sacensību rīkošanā un arī pats tajās startēja, vērtē, ka šis sporta pasākums izdevās.
— Trase kā jau katru gadu bija veidota specifiski un tehniski sarežģīti. Dalībnieku nebija daudz. Toties atbrauca spēcīgākie, un bija interesanti noskatīties viņu startu. Tā kā distance vairākkārt veda garām starta un finiša laukumam, arī skatītājiem bija, ko redzēt, un viņi ar saucieniem varēja uzmundrināt savējos. Tas bija varens skats, kad velosipēdisti devās lejup pa stāvo Cigoriņkalnu, — stāsta Kaspars Meinuzs.
