Kapusvētki — tā ir sena Latvijas tradīcija. Tāda kapu kultūra un mirušo kults Eiropā ir reti kur. Taču kapsētas ir ne tikai sērošanas vietas, bet arī iespēja izzināt citus laikus un kultūru.
Greznas kapličas, kapu pieminekļi, simtgadīgi koki atklāj ļaudis un paražas. Norvēģijā, kur ir ļoti akmeņaina zeme, mirušos galvenokārt kremē. Kapsētas atšķiras no mums ierastajām, jo nav kapu kopiņu. Līdz ar to nav sacensības par skaistāko grābeklīšu rakstu vai lielāko puķupodu. Zaļajā ‘‘paklājā’’ izvietoti pieminekļi, to priekšā iestādītas puķes.
Kapu pieminekļos kā dekoratīvs elements ļoti bieži izmantoti putni. Daudzi iecienījuši arī lākturīšus. Viena no Tonsbergas kapsētām ir izvietota baznīcas teritorijā. Pie ūdenskrāna sakārtas vairākas lejkanniņas — cilvēku ērtībai. Lai gan Norvēģijā nav tādas svelmes kā pie mums, daži tomēr puķes laista vēl īpaši. Ar kapu uzrakstiem norvēģi neaizraujas.
Manuprāt, arī cilvēka mūža gadaskaitļi piemineklī stāsta par valsts labklājību. Cilvēki pārsvarā aizsaulē devušies sirmā vecumā. Kā liecina dati, Norvēģijā sieviešu vidējais mūža ilgums ir 83, vīriešu — 79 gadi.
