Dokuments, kas apliecina tā īpašnieka personu un pavalstniecību — šāds vārda “pase” skaidrojums ir “Latviešu valodas vārdnīcā”. Izrādās, šāds apliecinājums ne visiem vajadzīgs.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra liecina, ka nederīgas pases dēļ gandrīz 25 tūkstošiem Latvijas pilsoņu nākamnedēļ būs liegta iespēja piedalīties referendumā par Saeimas atlaišanu.
To, cik cilvēku bez pases dzīvo Aizkraukles reģionā, “Staburagam” gan neizdevās uzzināt, jo apkopoti dati tikai par valsti kopumā, taču PMLP pārstāvis Andrejs Rjabcevs pastāstīja, ka PMLP Aizkraukles nodaļā savu saimnieku gaida 230 pasu. Vairākas no tām ir vecā parauga, kuras izdeva līdz 2007. gadam. Pēc likuma tās jāglabā, līdz pēc tām ierodas īpašnieks vai beidzas dokumenta derīguma termiņš.
Viens no iemesliem, kāpēc ir tik daudz pasi nesaņēmušo, varētu būt arī nezināšana.
Ja šie dati ir patiesi, tad tas netieši pierāda mūsu tautas zemo izglītības līmeni, politiķus un ierēdņus ieskaitot, kā arī funkcionāru nespēju risināt šo problēmu. Katrs gadījums, protams, ir individuāls, taču ne visos vainojams naudas trūkums — tās pietiek gan alkoholam, gan cigaretēm.
Protams, vienmēr būs kāds, kuram pases kaut kādu iemeslu dēļ nebūs. Taču 25 tūkstoši bez pases dzīvojošo mūsu mazajai Latvijai ir pārāk daudz. Tas, manuprāt, ir arī apliecinājums, ka daudziem ir pilnīgi vienalga, kas, kad un kur valstī notiek. Un, kamēr sabiedrībā valdīs vienaldzība, nekas mūsu dzīvē nemainīsies.
Varbūt vienīgi tad, ja veikalā bez pases neko nevarētu nopirkt, šo dokumentu sev sagādātu ikviens.