Absolventu vasaras karstākais mēnesis ir klāt — topošie studenti steidz iesniegt dokumentus studijām Latvijas augstskolās. Brīdis ir nozīmīgs gan pašiem studētgribētājiem, gan viņu vecākiem, jo aktuāls ir studiju izvēles jautājums.
Vairākumā gadījumu ar savu maciņu par tām būs “jābalso” vēl vairākus gadus vai pat gadu desmitus pēc studiju beigām. Tāpēc ir jāspēj prognozēt gaidāmo rezultātu — darba tirgus situāciju nākotnē.
Kamēr vietējā izglītības sistēmā kaislības virmo ap maksas un bezmaksas studiju vietām, neliela daļa potenciālo studentu izvēlas citu ceļu — studijas ārzemēs. Katru gadu šādu scenāriju izvēlas aizvien vairāk studētgribētāju.
Vairāk kā puse studētu citur
Lai noskaidrotu jauniešu viedokli par studijām ārzemēs, laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 30. maijam “Dream Foundation Latvija” veica aptauju, kurā piedalījās 2443 jaunieši — 9. — 12. klases skolēni un studenti no dažādiem Latvijas reģioniem, un lielākais respondentu skaits bija izstādes “Skola 2011” apmeklētāji. Aptaujā tika uzdots jautājums, vai jaunietis plāno studēt ārzemēs, kuras valstis izvēlētos, ja studētu, un vai plāno pēc studijām atgriezties Latvijā.
Vērtējot aptaujas rezultātus, redzams, ka teju ceturtā daļa — 23% —jauniešu plāno studēt ārzemēs, bet 27% drīzāk izvēlētos studēt ārvalstīs, ne Latvijā, tātad kopumā vairāk kā puse jauniešu apsver vai jau plāno studēt ārpus Latvijas robežām. 34% gan vēl nebija izlēmuši, kur sākt vai turpināt studijas, kas varētu liecināt par tendenci — izlemt pēdējā brīdī.
Līderes — Lielbritānija un ASV
Ja jauniešiem būtu iespēja studēt ārzemēs, lielākā daļa tām veltītu trīs gadus vai vairāk (šādi atbildējuši attiecīgi 26% un 17% respondentu), bet piektā daļa izvēlētos ārpus Latvijas pavadīt vienu, divus gadus.
Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa izvēlētos studijas angliski runājošajās valstīs: 26% Lielbritānijā un 16% ASV. Topa trešajā vietā ir Dānija un citas Skandināvijas valstis ar savām augstskolām, kurās vēlētos studēt katrs desmitais aptaujātais. Nedaudz atpaliek Vācija ar 9% un citas Eiropas valstis ar mazāku respondentu balsu skaitu.
Medicīna un tieslietas zaudē popularitāti
Apkopojot aptaujas rezultātus, lielākais pārsteigums, šķiet, ir studiju programmu izvēle. Prognozējot darba tirgus pieprasījumu Latvijā, redzams, ka jau šobrīd ir vajadzīgi speciālisti tādās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas (IT) un inženierzinātnes, taču jauniešu vidū vēl joprojām populāras ir ekonomikas (22% respondentu izvēlētos šīs nozares studijas) un sociālo zinātņu (19%) studijas. Tikai 1% aptaujāto izvēlēsies IT! Tehnoloģiju nozīme mūsu ikdienas dzīvē palielinās katru gadu, un šīs jomas speciālisti jau tagad ir pieprasīti, darba tirgū ir izjūtams viņu deficīts. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc tik maz jauniešu izvēlētos studijas šajā jomā. Interesanti, ka trešā populārākā izvēle būtu inženierzinātnes un māksla un dizains (attiecīgi katru no nozarēm 15% aptaujāto atzinuši par labāko izvēli).
Vērtējot studiju potenciālu, jauniešu domas lēnām sāk mainīties par labu darba tirgus prasībām. Šķiet, popularitāti zaudē arī medicīnas un tiesību zinātnes studijas, jo vieni no lielākajiem konkursiem uz vienu vietu augstskolu programmās pirms pieciem gadiem bija tieši šajās nozarēs. Šīs programmas izvēlētos attiecīgi 8% un 5% respondentu.
Lielākā daļa atgrieztos
Atbildot uz jautājumu par motivāciju, kāpēc jaunieši dodas studēt uz ārzemēm, gandrīz piektajai daļai (19%) tas nozīmē jaunu un interesantu pieredzi. Gandrīz tikpat daudzi (18%) atzīst, ka izglītības kvalitāte ārpus Latvijas robežām ir labāka. 17%, dodoties studēt uz ārzemēm, darītu to valodas prasmes uzlabošanas dēļ, bet aptuveni katrs sestais (15% aptaujāto) izvēlētos studijas ārzemēs tieši darba tirgus priekšrocību dēļ. 9% tādējādi cer uz personīgo izaugsmi, bet 7% to uztvertu kā izaicinājumu.
Ļoti interesants ir aptaujas pēdējais jautājums par ārzemēs studētgribētāju iespējamo atgriešanos dzimtenē, jo īpaši tādēļ, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji šobrīd apsver domu doties prom no Latvijas. 34% nevarēja īsti pateikt, vai paliktu ārzemēs vai atgrieztos; nedaudz mazāk kā puse pārliecinoši atbildēja, ka atgrieztos vai drīzāk atgrieztos dzimtenē (attiecīgi 23% un 25%), bet 5% noteikti neatgrieztos un 13% drīzāk neatgrieztos Latvijā.
