Pēc Otrā pasaules kara, laikā no 1948. līdz 1951. gadam, kā emigranti no Eiropas bēgļu nometnēm Austrālijā un Jaunzēlandē ieradās ap 30 000 latviešu. Šos bēgļus bija saliedējusi grūtā pēckara Vācijas dzīves apstākļu pieredze.
Šīs saliedēšanās pamatā bija nelokāma politiska pārliecība saglabāt ticību cilvēktiesībām, demokrātiskiem principiem un pasargāt savas tautas kultūras mantojumu, ko Otrais pasaules karš un tā sekas mēģināja iznīcināt.
Šīs kultūras tradīcijas, kā bagāts mantojums paņemtas līdzi no dzimtenes, tika koptas bēgļu nometnēs, neļaujot to iemītniekiem iegrimt pēckara pesimismā vai depresijā. Ekonomiskais sabrukums, kas izraisīja lielu bezdarbu, radīja iespēju pašdarbībai: nometnēs sāka pievērsties latviešu kultūrtradicionālajām nodarbībām. Tā sākās sabiedriskā rosība — draudzes, kori, teātri, koncerti, rokdarbi, gleznu izstādes, tautasdejas, skauti, nometnes un dažādi jauniešu pulciņi.
Iebraucot Austrālijā un Jaunzēlandē, sabiedriski kulturālās nodarbības atdzīvināja un turpināja. Tās deva iebraucējiem, kuriem tagad bija darbs un politiski sociāla drošība, pamatu veselīgas garīgās dzīves veidošanai svešā vidē.
Katrā lielākā centrā sāka darboties kori, tautasdeju kolektīvi, teātri un saviesīgu izziņu vakari, kuros iebraucēji varēja pārrunāt un savstarpēji apmainīties ar informāciju par vietējiem dzīves apstākļiem. Drīz vien nodibināja latviešu biedrības, un latviešu nopirktie nami deva vēl lielāku dzinuli sabiedriskajai rosībai.
Centros iesāktā pašdarbība bija iemesls izveidot un attīstīt latviešu centrālo organizāciju, kas palīdzētu lietderīgāk izmantot finansiālos līdzekļus un atvieglotu savstarpēju sadarbošanos. Tā 1951. gada 22. jūlijā nodibināja Latviešu apvienību Austrālijā (LAA) un gadu vēlāk — Kultūras fondu. 1972. gadā, paņemot savā paspārnē arī Jaunzēlandes latviešus, LAA kļuva par LAAJ.
LAAJ darbība aptvēra ne tikai Austrālijā un Jaunzēlandē dzīvojošo latviešu etnisko kopību — tā izpaudās arī sociālpolitiskā virzienā, uzņemot sakarus ar līdzīgām latviešu organizācijām citās brīvās zemēs. Austrālijā LAAJ politiskā darbība iezīmējās, atgādinot zemes iedzīvotājiem un valdībai komunisma draudus demokrātijai un cilvēktiesībām. Šinī ziņā dažos gadījumos tika ietekmēta Austrālijas ārpolitiskā nostāja. Tas bija latviešu imigrantu devums.
LAAJ prezidijs ir nolēmis atzīmēt apvienības dibināšanas 60 gadu jubileju ar 6000 Austrālijas dolāru (ap 3000 latu) ziedojumu Likteņdārzam. Esam daļa no tālu izkaisītās latviešu tautas, kura tik zīmīgi tiek pieminēta šajā svētajā atmiņu vietā. Ceram, ka citas organizācijas plašajā pasaulē arī atzīmēs savas lielās jubilejas ar devumu Likteņdārzam. LAAJ ziedojums tiks izmantots Likteņdārza amfiteātra būvniecības darbu turpināšanai.
