Nezinu, kāda muša iekodusi kaimiņienei, kura dzīvo tieši zem mana dzīvokļa, bet viņa mūs ar sievu neliek mierā. Katru dienu skrien augšā, klapē pie durvīm, bāž degunu mūsu privātajā dzīvē un izsaka pretenzijas. Viņai ir ausis kā lokatori. Dzird, ka es pa kāpnēm eju lejā, uzreiz šī izšaujas no sava dzīvokļa un izsaka man kārtējās kritiskās piezīmes. Punktu visam pielika kaimiņienes aizrādījums, ka viņa naktīs nevarot gulēt, jo mēs tur, augšā, sazin ko darot. Gulta visu nakti čīkstot! Un kā mums, veciem cilvēkiem, neesot kauna šitā izvirtīgi dzīvot. “Tie laiki, kad bija bērni jātaisa, jau ir aiz kalniem. Derētu ar to lietu tā kā piebremzēt, ne?” kaimiņiene izšļāca indi.
Mēs ar sievu esam jau tik tālu novesti, ka nopietni apsveram samainīt savu privatizēto dzīvokli pret kādu citu. Bet kur ir garantija, ka arī tur komplektā nedabūsim trakus kaimiņus?
Spriediet paši par mūsu nedienām. Ja es eju vannasistabā dušoties, kaimiņiene tūlīt nāk aizrādīt, ka es pārāk daudz tecinot ūdeni, vēl ņemšot un šo applūdināšot. Tualetē pīpēju, šai atkal slikti, neesot, ko elpot, dūmi pa ventilācijas lūku nākot iekšā viņas dzīvoklī. Uz balkona viņa arī man neļauj smēķēt, jo dvaka iesūcoties tīrajās drēbēs, ko šī uz balkona žāvē.
Ja sieva virtuvē ar cirvīti dauza gaļu karbonādēm vai darbina kafijas dzirnaviņas, kaimiņiene skrien noskaidrot, vai tikai mēs savā dzīvoklī neesam sākuši remontu. Vēl ņemšot un izlauzīšot nesošās sienas! Pret elektroierīču darbināšanu manā dzīvoklī kaimiņienei ir īpašs naids. Cik reižu šī manai sievai ir pārmetusi, ka viņai visa virtuve līgojoties un apmetums no griestiem birstot, kad mēs darbinām automātisko veļasmašīnu!
Ja manā dzīvoklī pēc pulksten 22 darbojas televizors, kaimiņiene pieprasa nogriezt skaņu. Par viesu uzņemšanu mēs ar sievu sen esam aizmirsuši, jo reiz jau piedzīvojām kaunu, kad kaimiņiene ielauzās mūsu dzīvoklī un noaudzināja ne tikai mani ar sievu, bet arī mūsu ciemiņus, kuri pārāk skaļi uzvedoties. Bijuši pat gadījumi, kad viņa ar aizrādīšanu vien neaprobežojas. Ir saukusi policiju. Pēc viņas pieprasījuma mājas apsaimniekotājs ieradās pārbaudīt mūsu dzīvokli, lai noskaidrotu, vai patiesi apdraudam kaimiņienes dzīvokli. Aizvakar izsauktais meistars mums vannasistabā mainīja ūdenskrānu. Kaimiņiene sadzirdēja troksni un jau pēc mirkļa klauvēja pie mūsu dzīvokļa durvīm. Nojautu, ka tā ir viņa, tāpēc lūdzu, lai durvis šai atver meistars. Kaimiņiene lauzās dzīvoklī un bija pikta: “Kas jūs tāds esat? Kas te notiek?”.
Liels bija viņas pārsteigums, kad nepazīstamais vīrietis šai atbildēja: “Nav jūsu darīšana!” un aizcirta durvis viņai degungalā. Lai cik dīvaini tas būtu, bet tas iedarbojās. Kaimiņiene jau nedēļu nav nākusi pie mums sūdzēties. Bet mēs ar sievu arī esam kļuvuši piesardzīgi. Guļam uz grīdas, jo tā nečīkst, gaļu neklapējam, televīziju neskatāmies, veļu nesam mazgāt uz mazgātavu, paši mazgājamies mutesbļodā. Nekādas laistīšanās vai bļaustīšanās. Ar sievu sarunājamies čukstus. Jā, un es esmu atmetis pīpēšanu.
