Būdams jaunajā amatā tikai otro nedēļu, Valsts prezidents Andris Bērziņš jau ierosinājis veikt krasas pārmaiņas izglītības sistēmā, sabiedrībā izraisot pretrunīgus viedokļus. Ierosinājumu Latvijas skolās vidējo izglītību iegūt vienpadsmit, nevis divpadsmit gados, kā līdz šim, prezidents pamato, ka tā būs iespēja jauniešus agrāk iesaistīt darba tirgū, jo deviņpadsmitgadīgiem jauniešiem skolas sols vairs nav īstā vieta.
Valsts prezidents uz pirmo darba tikšanos aicināja izglītības un zinātnes ministru Rolandu Broku, kurš atbalsta prezidenta ideju, taču uzskata: lai to ieviestu, vispirms jārod finansējums jaunu mācību programmu un mācību līdzekļu ieviešanai, kā arī skolotāju pārkvalifikācijai. Ja Latvijā ieviesīs vienpadsmit gadu vidējās izglītības ieguves modeli, tad kļūsim par vienīgo tādu valsti Eiropā, jo šobrīd lielākā daļa eiropiešu tomēr mācās divpadsmit gadu, bet Lielbritānijā, Norvēģijā, Īslandē, Čehijā un vairākās Vācijas federālajās zemēs jaunieši skolas solā pavada pat trīspadsmit gadu.
Vidējās izglītības iegūšanas ilguma samazināšanai par gadu pamatā esot cerība ietaupīt. Viss tik vienkārši nemaz nav. Izglītības un zinātnes ministrija jau aprēķinājusi — mainot vispārējās vidējās izglītības sistēmu, pakāpeniska jaunu mācību grāmatu ieviešana pamatskolās vien izmaksātu līdz 500 tūkstošiem latu gadā, mācību programmu pārveidošana un skolotāju pārkvalifikācija arī prasīs daudz līdzekļu.
Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga domā, ka šis ierosinājums ir izskatīšanas un apsvēršanas vērts perspektīvā, taču ne agrāk kā pēc trim gadiem: “Valstī ne tikai izglītības jomā, bet kopumā trūkst stratēģiskās plānošanas. Domāju, ka šobrīd tas nav pareizais instruments, lai veiktu krasas pārmaiņas izglītības jomā, un kaut ko tādu var ierosināt tikai nekompetents cilvēks. Protams, jāņem vērā, ka mūsdienās jaunieši pieaugušo dzīvi iepazīst krietni agrāk nekā pirms dažiem gadiem un daļai astoņpadsmitgadīgu jauniešu jau ir sava privātā dzīve, bet vēl gads jāmācās vidusskolā. Daudzus šajā vecumā jau nodarbina ģimenes uzturēšana, un vidējās izglītības iegūšana paliek otrajā plānā. Ja kaut ko valstī gribam pozitīvi mainīt, tad tikai tāpēc, lai no tā iegūtu bērni, jaunieši, skolotāji un valsts, taču ne tāpēc, ka jaunā amatā kaut kas uzreiz jāmaina tikai pārmaiņu pēc.”
Vienpadsmit gados vidējo izglītību Latvijā ieguva padomju gados, krievu skolās — pat desmit gados. Jaunā prezidenta pirmais ierosinājums liek domāt par vēlmi atgriezties laikos, kad pats mācījies skolā.
