Atmodas laiks pirms divdesmit gadiem jauno ģimeni atvilināja uz senču mājām. Romantika, lauku gaiss, veselīga pārtika, lauku darbos norūdījušies bērni — tāds bija saimnieka Jāņa Kirkila nākotnes redzējums. Saimniece Inita Muzikante tolaik strādāja par mākslinieci — noformētāju un govis bija skatījusi tikai no attāluma. Bet viņi riskēja un Rīgu nomainīja pret Valles pagasta nomali.
Dzīvo virs
kūtiņas
Vīrs, kurš uzaudzis laukos, vēlējās atgriezties bērnības zemē. Šajā pusē īpašums bija arī Initas vecāmātei. “Atnācām un vietā, kur bija kartupeļu lauks, iespraudām zemē mietu — te būs māja. Pagāja seši gadi, līdz tā arī notika,” stāsta Initas kundze. Valles pagasta “Jaunajos Abiķos” pasaulē nāca arī jaunākais dēls Kārlis. Tolaik par ģimenes mājokli kalpoja pagaidu kūtiņas otrais stāvs. Pirms tam lopus kādu laiku izmitināja vīra vecāsmātes saimniecībā Mēmeles otrā krastā, leišu pusē.
Kūts vēl nebija īsti gatava, kad vīrs sapirka lopus — divpadsmit teļu. Viņas vajadzēja iesākt slaukt Initai, kura pirms tam strādāja Rīgas vagonu rūpnīcā un no govīm sākumā pat baidījās. Bet atpakaļceļa nebija.
Molberta vietā
šujmašīna
Papildu govju kopšanai rūpes par bērniem, dzīvojamās mājas celtniecība, celtnieku ēdināšana. “Katrā kārtīgā lauku sētā jābūt “pilnam komplektam”, saka saimnieks, tāpēc stūrīti atvēlēja arī aitām, cūkām un Holšteinas un Simentāla šķirnes gaļas liellopiem, kuri saimniecības pirmsākumos atvesti no Ukrainas. Mātes mākslinieces gaitas šogad gan atgādinājuši bērni, dzimšanas dienas dāvanai meklējot molbertu, bet pārdomājuši un uzdāvinājuši ko praktiskāku — šujmašīnu. Reizi gadā darbus tomēr izdodas izkārtot tā, lai aizbrauktu arī kādā tālākā ekskursijā, piemēram, uz Vāciju, Čehiju vai Franciju.
Cer uz
jaunāko
“Toreiz vajadzēja izvēlēties, kā audzināt bērnus, — ar darbu vai narkotikām,” saka Jānis. “Palikt pilsētā vai doties uz laukiem. Lēmumu dzīvot laukos pieņēmu bērnu dēļ. Lauku mīlestība bija vien romantika. Mani senči trešajā paaudzē no Rīgas atnāca uz šo vietu pagājušā gadsimta sākumā, Pirmā pasaules kara laikā. Tad latviešus izkāva lodes, bet mūsdienās to cenšas panākt, izskaužot darba tikumu, mīlestību, sajaucot asinis, lai latvieši pazustu kā tauta. Joprojām uzskatu, ka lauki un bērni ir spēks, kurš notur Latviju pie dzīvības.” Savukārt māja un ģimene ir kā piemineklis, kurš uzcelts, vēl šajā dzīvē esot.
Šobrīd no bērniem lielākās cerības saistot ar Kārli — jauno saimnieku, kurš vienīgais izlēmis studēt lauksaimniecību. Šoruden viņš sāks mācības Valles vidusskolas 12. klasē un nākamgad stāsies Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Dēls Kristaps veido savu autoservisu, meita Anna izmācījās par skolotāju un turpina studēt, vecākā meita Ieva pašlaik audzina bērnu, bet trešais dēls Jēkabs iestājās Rīgas Tehniskajā universitātē, un arī viņa ģimenē gaidāms pieaugums.
Pierunāja mietiņu tirgotājs
Saimnieka vājība esot zirgi, jo viņu mugurā pavadīti bērnības gadi. Tādēļ šobrīd netālu no mājas ganās pieci brangi Latvijas braucamā tipa zirgi, par kuriem saņem subsīdijas. Dažus vajadzētu pārdot, bet šībrīža zemās pirktspējas dēļ to izdarīt ir nereāli. Nopietni ar zirgiem nodarboties neesot laika, bet situācija, iespējams, kļūs labāka nākamgad, kad saimniecībā ikdienas soli atvieglos modernizēta kūts un viena otra jauna tehnikas vienība. Pašu kombains pirms trim gadiem sadega, tāpēc nākas izlīdzēties ar kaimiņu, kas ražas novākšanas laikā ir finansiāli neizdevīgi un sarežģīti.
Saimniecības modernizācija daļēji sākta arī tāpēc, lai piesaistītu jauno saimnieku. Patiesībā gan esot ‘‘jāvaino’’ kāds elektriskā gana mietiņu tirgotājs, kurš ierosinājis un vēlāk arī pierunājis Jāni. Piedaloties Eiropas atbalsta projektā, paplašinās kūti, lai astoņu govju vietā varētu turēt trīsarpus reizes vairāk.
Plāno ienākumu
pieaugumu
Modernizēšana nozīmē arī iegādāties jaunas slaukšanas, dzesēšanas iekārtas, dzirdinātavas, mēslu transportieri, siena vākšanas tehniku. Rudenī kūts esot jāpabeidz, un šajās dienās gaida jauno siena vākšanas tehniku, tādēļ nedaudz iekavējusies barības sagāde ziemai.
Kā vairumā projektu, arī šajā nepieciešams daļējs pašu finansējums, tam savukārt jāņem kredīts. “Uz papīra” pagaidām viss izskatās labi, tāpēc šādu lēmumu ar lielu risku nesaista. Ja piena iepirkuma cena noturēsies kā patlaban un palielināsies slaucamo govju skaits, ienākumiem vajadzētu pieaugt. Nāksies gan nomāt vairāk zemes, sēt vairāk graudu, no kuriem daļu plānots paturēt sev, daļu pārdot.
Ienākumus kādu laiku plānojuši gūt ar tiešo piena tirdzniecību, bet, parēķinot izdevumus, sapratuši, ka tas nav izdevīgi. Tāpēc pagaidām Jāņa mežizstrādes tehnika un ar to saistītie pakalpojumi balsta saimniecību.
