Acīgākie mednieki jau paspējuši paironizēt, ka medību saimniecībā parādījušies jauni zvēri, jo jaunajās licencēs daži termini nomainīti. 2010./2011. gada medību sezonas licencēs iepriekš nosaukto stirnu āžu un kazu vietā bija jāraksta stirnu tēviņi un mātītes, tāpat jānorāda arī aļņu un briežu dzimums.
Vai gādā darbu
ierēdņiem?
Cienījamais mednieku “vecmeistars” Rihards Stalidzāns par jaunievedumiem ir dikti pikts: “Tagad iznāk, ka visa literatūra par medījamajiem pārnadžiem jāmet sārtā, jāpārstrādā eksaminācijas materiāli jaunajiem medniekiem, būs darbiņš un naudiņa kādam ierēdnim.”
Papētot dokumenta jauno variantu, redzams, ka tajā atstāta sadaļa, kur lodziņā jāatzīmē medījuma dzimums un jāsniedz ziņas par ragiem. Tur, tāpat kā iepriekš, izpildāmas ailes: staltbriežu buļļi, aļņu buļļi un stirnu āži. Vien pati atļauja izsniegta “stirnu tēviņa” nomedīšanai.
Valsts meža dienesta Medību daļas speciālists Jānis Ozoliņš skaidro, ka prasība licencē tieši tā rakstīt dzimumu radusies datora programmas dēļ. “Lai informāciju vieglāk apstrādāt, tā sniedzama divos griezumos — par vīrišķajiem un sievišķajiem īpatņiem. Kā gan lai norāda jaunos dzīvniekus? Saukt par teļiem un kazlēniem? Tas to terminoloģiju vēl vairāk sarežģītu,” teic J. Ozoliņš.
Nosaucot vārdā,
parāda attieksmi
Arī Grobiņas mežniecības mežzinis Oskars Zaļkalns atzīst, ka, skatoties no bioloģiskā aspekta, viss esot kārtībā. “Jebkurus dzīvniekus taču tā dala — tēviņos un mātītēs,” viņš saka. Sarunās medniekiem neviens neliedz runāt par bukiem, briežu un aļņu buļļiem vai mežakuiļiem. Ja vēl atceramies, ka mednieki šīgada sivēnus, ko var ar vienu roku pacelt, mēdz saukāt par “koferīšiem” vai “čemodāniņiem”, tad par ierēdniecisko valodu varam vien pasmaidīt.
Latvieši vienmēr ar cieņu izturējušies pret saviem mājdzīvniekiem un ar lielu pietāti pret tiem, kas lieli un stipri staigā savā vaļā. Kā redzam no tautas pasakām un seniem rakstiem, tur norādīts, piemēram, lāču tēvs, lāču paps, vēl — tēvainis. Bet par tēviņu gan to nesauca. Lauku atbalsta dienesta speciālisti vēl aizvien skaita govis, buļļus un teļus. Tāpat ķēves, ērzeļus un kumeļus. Šajā dienestā viss jau sen pamatīgi sistematizēts datorprogrammās. Tās pagaidām nešaubās, ka kuilis ir cūku tēviņš un sivēnmāte — mātīte.
