Koalīcijas partiju sadarbības padome pirmdien vienojās par šā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem, kuru fiskālā ietekme ir aptuveni 27 miljoni latu, pēc sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš informēja, ka sarunas par konsolidācijas pasākumiem koalīcija turpinās nākamnedēļ.
Dombrovskis norādīja, ka koalīcijā panākta vienošanās par vairākiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanas jomā, nebanku kreditētāju aplikšanu ar nodevu, valsts pārvaldes atalgojuma fonda samazināšanu provizoriski par 5%, kā arī azartspēļu nodokļa palielināšanu. Tāpat nolemts izvērtēt akcīzes nodokļa degvielai palielināšanu līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim.
Premjers atzina, ka par pasākumiem sociālajā jomā pirmdien koalīcijā nekāda vienošanās netika panākta.
Runājot par valsts pārvaldes atalgojuma fonda samazināšanu, Dombrovskis pastāstīja, ka katrai iestādei pašai būs jāpieņem lēmums, kā izdevumus šajā jomā samazināt, un nav izslēgta arī strādājošo skaita samazināšana. Valdības vadītājs gan pauda viedokli, ka drīzāk vajadzētu virzīties uz strādājošo skaita, nevis algu samazināšanu.
Atbildot uz jautājumu par pasākumiem, par kuriem koalīcijā nevar vienoties, Dombrovskis bija izvairīgs, norādot, ka ir dažādas iespējas, kā budžetu konsolidēt, un par vienošanos, kas tiks panāktas, arī turpmāk plašsaziņas līdzekļi tiks informēti.
Finanšu ministrs Andris Vilks savukārt žurnālistiem paskaidroja, ka konsolidācijas pasākumos, par kuriem pirmdien panākta vienošanās, nodokļi tiks skarti, taču netiks aiztikti jūtīgi nodokļi, piemēram, darbaspēka nodokļi.
Viņš arī norādīja, ka atalgojuma fonda samazināšanai valsts pārvaldē ir salīdzinoši neliela fiskālā ietekme – apmēram divi miljoni latu. Lielāka ietekme ir pasākumiem, kas skar ēnu ekonomikas apkarošanu – šeit varētu būt runa par 13 miljoniem latu. Ministrs pauda cerību, ka šoreiz starptautiskie aizdevēji ieklausīsies Latvijas argumentācijā un ļaus šos pasākumus ieskaitīt budžeta konsolidācijā.
Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai BNS pavēstīja, ka ieņēmumu palielināšanu plānots nodrošināt, realizējot efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu. Tostarp īpašu uzmanību paredzēts pievērst nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem, kā arī plānots akcentēt Valsts ieņēmumu dienesta sadarbību ar nozaru asociācijas uzņēmumiem.
Viņa uzsvēra, ka Finanšu ministrijas izstrādātais konsolidācijas priekšlikums piedāvā samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs (ministrijās) par 10%, tādējādi nodrošinot divu miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā, kā arī par 1% plānots samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā. Tādējādi 10% samazinājums attiektos uz 9,6 tūkstošiem tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto, 1% attiektos uz 32,3 tūkstošiem nodarbināto, bet 21 tūkstotim valsts budžeta iestādēs nodarbināto netiks piemērota samazināšana.
“Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, tiek piedāvāts ieviest nodevu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai,” klāstīja Krapāne un piebilda – lai saņemtu pirmreizējo licenci šādai uzņēmējdarbībai, būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 tūkstošu latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadēja nodeva būs 10 tūkstoši latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licencēšanu, papildu valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu.
Tāpat tiek piedāvāts pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī, kā arī tiek piedāvāts palielināt nodokli azartspēlēm, bet konkrēti aprēķini, kādā apmērā, pašlaik vēl tiek veikti.
Jau vēstīts, ka šā gada valsts budžets jākonsolidē par 50 miljoniem latu.
