Dzīvokļi applūst 30 mājās
Pagājušā gada decembra nogalē un šīgada sākumā 30 Aizkraukles mājās applūda vairāki augšējo stāvu dzīvokļi. SIA “Lauma — A” avārijas dienesta darbinieki virs tiem veica iespējamos glābšanas darbus, taču strādnieku resursi un salīdzinoši lielais darba apjoms (straujā, gandrīz vienlaicīgā dzīvokļu applūšana un tās atkārtošanās pēc kārtējās snigšanas) nespēja nodrošināt pietiekamu glābšanas darbu efektivitāti.
Applūda arī Spīdolas ielas 10. mājas augšējie stāvi. Izvērtējot cēloņus, viena no pirmajām versijām bija bēniņu siltuma caurlaidība. Laika gaitā radās arī citi pieņēmumi, taču pēc pirmās versijas izteikšanas saņēmām pārmetumus: kāpēc, siltinot māju, nesiltināja arī bēniņus?
Par darbiem nolēma īpašnieki
Piesaistot investīcijas, pirmām kārtām vienmēr tiek uzdots jautājums — cik es par to maksāšu? Kad Spīdolas ielas 10. mājas iedzīvotāju sapulcē tika paziņoti energoaudita rezultāti, energoaudita pārskatā bija norādīts mājas renovācijas darbu kopums par vairāk nekā 100 000 latu. Tie vis nebūtu 10 santīmu par vienu kvadrātmetru, ko šobrīd papildus apsaimniekošanas summai maksā šīs mājas iedzīvotāji, bet 30 santīmu. Visi bija piesardzīgi, jo tā bija pirmā māja, un mūsu pilsētā nebija arī pieredzes, lai varētu runāt par kādu efektu.
Dzīvokļu īpašnieki sapulcē vienojās par tiem darbiem, kas šobrīd paveikti. Ja kāds nepiedalījās sapulcē, kurā nolēma par renovācijā iekļaujamajiem darbiem, varēja gūt informāciju sapulces protokolā, kas glabājas pie mājas vecākās. Arī Aizkraukles reģiona laikrakstā “Staburags” (24.10.2008.), rakstā “Siltināt māju vai salt?”, un “Domes Vēstīs”, avīzē, ko saņem katrs pilsētas iedzīvotājs, tika ievietota informācija par Spīdolas ielas 10. mājas renovāciju un tajā ietvertajiem veicamajiem darbiem. Gribu uzsvērt, ka dzīvokļu īpašniekus centāmies iesaistīt un informēt. Nebija tā, ka “neviens neko nezināja”, vienkārši tas jau bija aizmirsies.
Galvenais — pēc pirmās apkures sezonas bija zināms arī veikto pasākumu efekts, kas nez kāpēc arī jau ir aizmirsies. 2009. — 2010. gada apkures sezonā Spīdolas ielas 10. mājas iedzīvotājiem siltums maksāja vidēji par 39,2% lētāk nekā pārējiem pilsētas iedzīvotājiem. Ziema tajā sezonā bija auksta.
Skaidrojam cēloņus, meklējam risinājumus
Šāda situācija SIA “Lauma — A” apsaimniekošanas pieredzē vēl nekad nav bijusi. Kāpēc tā notika, tieši kuru ēku tehniskās kārtības trūkumu un dabas apstākļu dēļ augšējo stāvu dzīvokļi applūda tieši šajās mājās? Šobrīd par galveno uzskatām risinājuma rašanu katrā applūdušajā mājā atsevišķi, lai nepieļautu situācijas atkārtošanos. Esam arī konsultējušies ar a. s. “Komunālprojekts” sertificētiem speciālistiem un uzaicinājām viņus novērtēt situāciju.
Jumta segums ir kārtībā
Novērtējot Spīdolas ielas 10. mājas jumta segumu, a. s. “Komunālprojekts” speciālisti atzina, ka sniega smaguma un temperatūras svārstību ietekmē šīfera jumta segumā var rasties plaisas, jo būtībā materiāls ir trausls. Visbiežāk temperatūras ietekmē plaisas veidojas pie jumta kores. Ne vienmēr jumta seguma bojājums ir vērtējams kā bīstams, tas ir atkarīgs no bojājuma vietas. A. s. “Komunālprojekts” speciālistiem lūdzām novērtēt jumtu Spīdolas ielas 10. mājā virs applūdinātajiem dzīvokļiem. Šai mājai jumts nomainīts 2001. gadā. Speciālistu atzinums — jumts ir labā kārtībā.
Cēlonis — silti bēniņi
Siltums bēniņu telpā plūst no bēniņu telpas grīdas pārseguma jeb piektā stāva dzīvokļu griestiem un apkures cauruļu maģistrāles, kura ir izvietota bēniņu telpā. Katru gadu apskatām cauruļu izolāciju un pievēršam uzmanību tās tehniskajai kārtībai. Nepieciešamības gadījumā bojātās vietas atjaunojam. Apkures cauruļu maģistrāle ir nosiltināta, bet tomēr daļa siltuma nokļūst bēniņu telpā, tas jāņem vērā. Siltumizolācija nevar pilnībā novērst siltuma zudumus, bet var samazināt tos.
Nepietiekama ventilācija
Dzīvojamās mājas Spīdolas ielā ir pirmās pilsētā būvētās mājas. Tipveida projektā sienās pie dzegām nebija paredzēti ventilācijas kanāli. Analogās mājās, kas uzbūvētas jau pēc uzlabota projekta — Spīdolas ielā 22, Lāčplēša ielā 8, 12, 17, 19, dzīvokļi neapplūda, jo apkārt pa perimetru dzegā ir ventilācijas lūkas, un šajās mājās bēniņos nav apkures cauruļu. Kad apskatījām mājas, kurās applūduši dzīvokļi, bēniņu telpā bija jūtams nevēdināts gaiss, dažās mājās — pat siltumnīcas efekts. Nepietiekamā bēniņu ventilācija bija veicinājusi ūdens nokļūšanu dzīvokļos. Risinājums ir papildu ventilācijas izbūve, šie darbi jau ir sākti. Taču, palielinot ventilāciju bēniņos, augšējo stāvu dzīvokļos var jūtami pazemināties gaisa temperatūra. Tātad jādomā par bēniņu siltināšanu.
Par veicamo darbu plānu katrā konkrētajā mājā būs jālemj dzīvokļu īpašniekiem. SIA “Lauma — A”, apkopojot visus viedokļus, savu piedāvājumu izteiks dzīvokļu īpašnieku sapulcēs.
Iespējams ES līdzfinansējums
Nebūtu pareizi māju augšējo stāvu dzīvokļu applūšanu saistīt ar turpmāku iedzīvotāju nevēlēšanos izmantot Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu māju siltināšanai. Gluži otrādi — šī situācija parādīja, cik daudz vēl darāmā. Kāpēc gan neizmantot iespēju gūt finansiālu atbalstu no ES Reģionālās attīstības fonda? Īpaši tāpēc, ka šis fonds atbalsta darbus, kas būtu jāveic atkārtotas dzīvokļu applūšanas novēršanai.
Diemžēl Spīdolas ielā 10 renovācijas darbi notika bez Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu piesaistes. MK noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātēm “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” stājās spēkā krietni vēlāk. Šīs aktivitātes mērķis ir energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās. Maksimāli iegūstamais līdzfinansējums ir 50% kopējo projekta izmaksu. Mājām, kurās vismaz 10% dzīvokļu īpašnieku ir noteikts maznodrošinātās personas statuss, līdzfinansējums ir 60%.
