Šajā gadā autoceļiem pieejamais finansējums plānots apmēram divas reizes lielāks nekā pērn – 270 miljoni latu, trešdien žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Ministrs sacīja, ka ceļiem paredzētā finansējuma palielināšana ir iespējama galvenokārt Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistes dēļ Latvijas ceļu infrastruktūras sakārtošanai.
“Mūsu darba plānā ir gan lieli rekonstrukcijas projekti, gan ceļu un ielu seguma atjaunošana, lai uzlabotu braukšanas apstākļu kvalitāti,” norādīja Augulis un piebilda, ka ir daudz darīts, lai varētu palielināt ceļiem pieejamos finanšu resursus, piemēram, pērn vairākos iepirkumos radies ietaupījums, kas ļāvis piesaistīt papildu līdzekļus galveno autoceļu seguma rekonstrukcijai.
Viņš paskaidroja, ka 2011.gadā tiks domāts ne tikai par valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī par pašvaldību ielām un ceļiem. Plānots pievērsties satiksmes drošības palielināšanai – Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi 54 projektus satiksmes drošības uzlabošanai 40 Latvijas novados un astoņus projektus Rīgā. “Es uzskatu, ka esam spējuši radīt pašreizējiem apstākļiem labu veicamo darbu plānu un esam tos gatavi realizēt,” teica Augulis.
Satiksmes ministrs atzina, ka tāpat pašlaik svarīga ir nākamā Eiropas Savienības fondu programmēšanas perioda plānošana, tostarp konkrētu projektu apzināšana, kā arī autoceļu fonda atjaunošana un ceļu kvalitātes uzlabošana.
Latvijas autoceļu pārvaldītāja “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže žurnālistiem trešdien pastāstīja, ka pašlaik svarīgi ir nodrošināt pieejamo resursu kvalitatīvu apgūšanu.
“Šogad autoceļu rekonstrukcijai un būvniecībai paredzētie resursi ir būtiski pieauguši, tādēļ mūsu uzdevums ir ne vien izstrādāt precīzus darba plānus un noteikt prioritātes ceļu remontam, rekonstrukcijai un uzturēšanai, bet arī rūpīgi uzraudzīt iepirkuma procedūras un sekot līdzi darbu kvalitātei, sākot jau ar brīdi, kad potenciālajā objektā tiek veikti pirmie sagatavošanās darbi,” viņš klāstīja.
Saskaņā ar Pāžes sacīto 2011.gadā valsts budžeta apakšprogrammai “Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” paredzētais finansējums ir 60,3 miljoni latu. Savukārt valsts autoceļu sakārtošanai, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētos projektus, šogad paredzēti 32,4 miljoni latu, bet Kohēzijas fonda (KF) projektiem – 108,5 miljoni latu. Līdz ar to kopumā valsts autoceļiem šogad pieejamais finansējums plānots 201,2 miljoni latu, kas ir par 89,6 miljoniem latu vairāk nekā pērn.
Tāpat vairāk naudas šogad pienākas pašvaldībām, lai uzlabotu ielu stāvokli un satiksmes drošību uz ceļiem. No valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem pašvaldību autoceļu, ielu finansēšanai šogad paredzēta 20,36 miljonu latu mērķdotācija, kas ir saglabāta iepriekšējā gada līmenī, norādīja LVC valdes priekšsēdētājs.
Viņš piebilda, ka savukārt no ERAF, pašvaldību un valsts budžeta līdzekļiem aktivitātē “Tranzītielu sakārtošana pilsētās” šogad plānoti apmēram 30 miljoni latu. Vēl seši miljoni latu atvēlēti satiksmes drošības uzlabošanai pašvaldībām ārpus Rīgas, savukārt trīs miljoni latu paredzēti satiksmes drošības uzlabošanai galvaspilsētā.
No KF līdzekļiem aktivitātes “Lielo ostu infrastruktūras attīstība “Jūras maģistrāļu”” ietvaros tiks īstenoti divi projekti ielu infrastruktūras uzlabošanai – pievedceļu izbūve Ventspils brīvostā, kā arī ielu rekonstrukcija un Dienvidu pieslēguma izbūve Liepājas ostai. Šim mērķim paredzētais kopējais finansējums plānots aptuveni 11,1 miljons latu. KF līdzekļus izmantos arī Daugavpils pašvaldība – šogad tā īstenos projektu “Daugavpils autotransporta mezgls” 5,5 miljonu latu apmērā, paskaidroja Pāže.
Viņš klāstīja, ka valsts īsteno divus lielus KF līdzfinansētus projektus – autoceļa E22 posmu Tīnūži-Koknese un Ludza-Terehova rekonstrukciju. Ceļa Ludza-Terehova kopējās izmaksas ir 47,7 miljoni latu, no kā šogad paredzētie līdzekļi ir 10,77 miljoni latu, bet ceļam Tīnūži-Koknese tās paredzamas 96,7 miljoni latu, no kā savukārt 2011.gadā plānots 22,21 miljons latu. Abus posmus iecerēts pabeigt nākamgad.
Kopumā šogad plānots sākt 12 ERAF līdzfinansētus autoceļu projektus un pabeigt 12 iepriekšējos gados iesāktos objektus. Šogad pirmajā ceturksnī paredzēts sākt iepirkuma procedūru vēl astoņiem projektiem, informēja LVC vadītājs un piebilda, ka šajā un nākamajā gadā iecerēts nodot ekspluatācijā vairāk nekā 600 kilometrus noasfaltētu ceļu.
Pērn valsts un pašvaldību autoceļiem bija pieejami aptuveni 150 miljoni latu, no Eiropas Savienības struktūrfondiem – 56,6 miljoni latu, no valsts budžeta – 93,6 miljoni latu.
LVC izveidots 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.
