Kādas ir mūsu pirmās
asociācijas, kad dzirdam vārdu „radikālisms”? Kaut kas līdzīgs, it
kā dzirdētu vārdu „terorisms”. Vai ne? Taču vai tiešām tas viss ir
tik ļauni? Kādas ir mūsu pirmās
asociācijas, kad dzirdam vārdu „radikālisms”? Kaut…
Kādas ir mūsu pirmās
asociācijas, kad dzirdam vārdu „radikālisms”? Kaut kas līdzīgs, it
kā dzirdētu vārdu „terorisms”. Vai ne? Taču vai tiešām tas viss ir
tik ļauni?
Mēs, savā
ikdienā nemaz nemanām, ka bieži rīkojamies radikāli, Piemēram: mēs
mainām ēku vai teritorijas plānojumus. Tā arī ir radikāla rīcība.
Vēl? Atņemam vistām to, vēl pasaulē nenākušos mazuļus – olas. –Arī
tā ir radikāla rīcība. Nu labi, tagad mazliet nežēlīgāk.
Iedomāsimies beķeri. Parastu beķeri, kas katru dienu cep maizītes,
kas mums tā garšo. Kas gan tur radikāls, Jūs droši vien vaicāsiet.
Bet vai esat padomājuši par milzīgo holokaustu ko šis beķeris veic
pret rauga baktērijām? Cik šo dzīvo būtņu viņš iznīcina, un viss
tikai tādēļ, lai mēs varētu apēst gardu maizīti. Vēl? Kādi mēs paši
esam? Vai mūs nemoka sirdsapziņas pārmetumi, kad iznīcinām milzumu
dzīvu būtņu lietojot dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas
līdzekļus? Kad lietojam ārsta izrakstītas antibiotikas? Nāksies
atzīt. Mēs, ar radikālām metodēm panākam, vai vismaz
cenšamies panākt sev vēlamo rezultātu.
Un tagad
paraudzīsimies no šī skatu punkta uz polītiskajiem procesiem mūsu
sabiedrībā. Vai tas ir radikālisms, ja latviešu tautai piederīgie
vēlas godināt savus varoņus kādā datumā, kas nav pieņemams
pastāvošajai varai šajā teritorijā? Vai tas ir radikālisms, ja
latvieši, Latvijas teritorijā, savai valodai vēlas galvenās valodas
statusu? Vai tas ir radikālisms, ja latviešiem nepatīk cilvēki, kas
neciena latviešu tautu, un bieži par to pat ņirgājas? Nē. Tas nav
radikālisms, jo šie piemēri nav rīcība.
Un tagad – Vai tas ir
radikālisms, ja cilvēki iebilst laupītājam? Jā. Šāda iebilšana
noved pie radikālas laupītāja pārmācīšanas. Un tas ir vienīgais
veids, kuŗu respektē laupītājs.
Vai tas ir radikālisms, ja latvietis,
neskatoties uz varas liktiem šķēršļiem godina savus varoņus. Nevis
klusiņām, mājās, ģimenes lokā, bet nekautrējoties, izrādot varoņiem
pienākošos cieņu. Jā, tas ir radikālisms, jo pateicoties šādai
rīcībai daudziem cilvēkiem (ne tikai tiem kas piedalās) radikāli
palielinās pašcieņa, rodas kopības sajūta, un tauta kļūst
saliedētāka.
Vai tas
ir radikālisms, ja latvietis, Latvijā, ar citas tautības
iedzīvotāju runā latviski? Bieži vien jā, jo nav noslēpums, ka pēc
otrā pasaules kaŗa iebraukušie cittautieši latviešu valodu nicina.
Tajā runāt viņiem princips neļaujot. Sajutuši varas nevēlēšanos
palīdzēt latviešu tautai, šie okupanti un viņu pēcteči turpina
latviešu valodas pazemošanu. Katrs, kas aizstāv latviešu valodu ir
radikālis.
Vai tas ir
radikālisms, ja latvietis iestājas par to, lai latviešiem Latvijā …
vēlreiz – latviešiem Latvijā būtu pirmtiesības. Tas nozīmē tādus
pasākumus, lai latviešu tauta spētu atgūt pašcieņu, saglabāt savu
kultūru un attīstīt to, uzlabot dzimstību, un visbeidzot – kļūt
saimniekiem pašiem savā zemē. Latviju – pirmkārt latviešiem.
Starptautiskās likumu normas to neaizliedz. Jā tas ir radikālisms,
taču bez tā latviešu tauta ies bojā.
Mūsu pretinieki – tie, kas
tīko aizņemt latviešu tautas vietu, viņi nekaunas būt
radikāli….
