Elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ kokapstrādes uzņēmums “Krauss” nespēja izpildīt pasūtījumus un plāno sūdzēt tiesā Latvijas energokompāniju “Latvenergo”, pirmdien raksta laikraksts “Dienas Bizness” (DB).
“Ir pārkāptas visas iespējamās robežas, jo elektroenerģijas padeve nav normāla kopš pērnā gada 30.decembra, turklāt šā gada sākumā energopadeves nebija dabas stihijas dēļ, bet kopš 11. janvāra elektroenerģijas padeve vienu brīdi ir, bet otru – nav,” DB sašutumu pauda “Krauss” valdes priekšsēdētājs Gatis Gulbis. Viņš norādīja, ka uzņēmuma dziļākas pārstrādes iecirknis Klintainē šā gada janvārī nespēs izpildīt pasūtījumus aptuveni par 0,3 miljoniem eiro. “Vidēji ik mēnesi neto apgrozījums ir ap 0,4 miljoniem eiro, taču janvārī produkcijas piegādes ārvalstu klientiem sasniegs labi ja 0,1 miljonu eiro,” atklāja Gulbis. Viņš norādīja” situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka vairāki ārvalstu pircēji neizprot “Krauss” kavēšanos ar piegādēm un tāpēc savus pasūtījumus izvietojuši citur. “Diemžēl šos pazaudētos klientus diez vai spēsim atgūt,” tā uz jautājumu par iespējām atgūt klientus atbildēja Gulbis. Viņš norādīja, ka situācija veidojas ļoti dīvaina, jo neesot iespējams prognozēt, kad uzņēmuma energoapgāde normalizēsies, tāpēc vairums darbinieku palaisti bezalgas atvaļinājumā.
“Saskaņā ar uzņēmuma noslēgto līgumu ar energokompāniju “Latvenergo”, par elektroenerģijas piegāžu atslēgšanu “Latvenergo” bija jābrīdina “Krauss”, taču ne rakstisks, ne arī mutisks brīdinājums nav saņemts,” stāstīja Gulbis. Viņš ir pārsteigts, ka par to, cik ilgi šāda situācija, kad energopadeve tiek atslēgta ik rītu ap astoņiem, bet atjaunota ap 18, turpināsies, neviens energokompānijā paskaidrot neesot varējis. «”izbraucām pie tiem cilvēkiem, kuri veic remontdarbus energolīnijā, un ieguvām atbildi, ka tie ir plānotie remontdarbi un uzņēmumam vēl kādu laiku tiks te pieslēgta, te atslēgta energopadeve,» pārsteigts bija Gulbis.
Viņš norādīja, ka uzņēmuma iekārtu automātika jau sākusi niķoties, jo ikdienas elektroenerģijas pieslēgšanos un atslēgšanos tā īsti izturēt nespējot. “Uzņēmumā ir koksnes žāvētavas, kurās žāvēšanas cikls, elektroenerģijai izslēdzoties, ir jāsāk no jauna, vienlaikus uzņēmuma kokzāģētava Cesvainē ir saražojusi ievērojamu zāģmateriālu apjomu, bet to tālākā pārstrāde ir apstājusies, un arī zāģētavu nācās palaist bezalgas atvaļinājumā,” stāstīja Gulbis. Kā vēl vienu problēmu uzņēmuma vadītājs redz aptuveni 10 t ūdens daudzumu, kas ir “Krauss” apkures sistēmā (3 MW katls, kas ražo siltumu koksnes žāvētavām), pieturoties lielākam aukstumam, varot sasalt.
“Nevēlamies skandalēties, taču, ja “Latvenergo” struktūras “Krauss” būtu brīdinājušas laikus, saskaņā ar to, kā noteikts abu pušu līgumā, šobrīd vispār nebūtu darbinājuši ražotni, bet pasūtījumu izpildi būtu uzticējuši citiem,» teica Gulbis. Viņš atzina, ka tādējādi pašreizējā situācija rada zaudējumus ne tikai uzņēmumam, kurš klientu acīs ir ieguvis šaubīgu reputāciju, nespējot izpildīt pasūtījumus paredzētā termiņā, darbinieki pazaudējuši janvāra algas lielāko daļu, valsts – nodokļus. “Ceru, ka ar šādu precedentu pietiks, lai Latvijas mērogiem ļoti lielais un varenais valsts enegouzņēmums saprastu, ka elekroenerģijas patērētāji cieš zaudējumus, kas tieši un netieši sit pa kabatu valsts makam, eksportam un grauj “Krausa” reputāciju,» teica Gulbis. Viņš pieļāva, ka līdzīgā situācijā varētu būt vēl arī citi uzņēmēji.
«Pretenzijas no klientiem par elektrības atslēgumiem mēs saņemam ik pa laikam, līdz ar to nevaru komentēt, kādas un cik pretenziju ir saņemtas tieši saistībā ar sniega radītajiem traucējumiem šī gada sākumā. Saņemtās pretenzijas vienmēr izvērtējam, skatāmies, vai notikušais atslēgums tiešām ir mūsu uzņēmuma atbildība. Diemžēl, kad notiek tādi notikumi, kā gadu mijā, veidojas tā sauktās zaudējumu ķēdes, taču, ja kādam ir radušies pierādāmi tiešie zaudējumi “Sadales tīkli” varbūtējas neprasmīgas darbības dēļ, mums ir izstrādāta kompensāciju shēma, pēc kādas klientam sedzam nodarītos zaudējumus,» DB skaidroja “Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss. «Tas, ka veidojas tā sauktie sprieguma iekritumi, ne vienmēr ir “Latvenergo” vai “Sadales tīklu” vaina, pārsvarā problēma ir klientam piederošajos elektriskajos tīklos, kas nereti ir lieli, sazaroti, bet ne vienmēr ideālā tehniskā kārtībā. Lai secinātu, kāda iemesla dēļ radušās problēmas, “Latvenergo” piedāvā uzstādīt tā saucamos reģistratorus, kas uzrāda, kuros tīklos rodas problēmas. Kopumā “Latvenergo” piederošajos tīklos problēmas rodas uz līnijām uzkritušu koku dēļ, nevis tāpēc, ka tie nebūtu pienācīgā tehniskā kārtībā,» DB skaidroja bijušais “Latvenergo” valdes loceklis Aigars Meļko.
«Kad problēmas izcelsme konstatēta, ja tā nav “Latvenergo” vaina, uzņēmējam ir jāiegādājas vai nu mazāk jutīgas ierīces vai jāuzstāda UPS sistēmas,» sacīja Meļko, piebilstot, ka tas, cik bieži elektrības spriegums drīkst svārstīties “Latvenergo” vai sistēmas operatora vainas dēļ, tiekot atrunāts savstarpējos līgumos ar konkrēto uzņēmumu.
Ekonomikas ministrijā DB norādīja, ka pieļaujamos standartus šajā jomā regulē Noteikumi par elektroenerģijas sadales pakalpojuma kvalitātes prasībām, kuros teikts, ka sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas sprieguma vērtību uz piegādātāja elektroietaises piederības robežas 95 procentos no nedēļā izmērītās elektroenerģijas sprieguma vērtību 10 minūšu vidējiem lielumiem, neņemot vērā sprieguma pārtraukumus. Sprieguma izmaiņas, kurās barošanas spriegums nepazeminās zem 90%, netiek uzskatītas par sprieguma iekritumiem. Par elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma kvalitātes rādītājiem un kompensāciju sistēmu atbildīgs esot regulators.
