Ne reizi vien esmu dzirdējis un lasījis, ka “simtlatnieki” īsti neko nedara, bet, ja kaut ko dara, tad nepadara. Es tīri tā neteiktu, jo redzēju, ka ielas tīra, nopļauto zāli novāc, lapas savāc. Varbūt varētu ātrāk un veiklāk, bet dīkā viņi nestāv, kustas, un ir arī padarīts. Man gan dažkārt liekas, ka vienā vietā nevajag tik daudz cilvēku, jo visiem nav ko darīt, un tas izraisa pārāk biežas kolektīvās pīppauzes.
Pēdējās dienās gadījās novērot pilnīgi pretējo. 10. janvārī dienas pirmajā pusē uz trotuāra Jaunceltnes ielā, gandrīz iepretī deviņstāvu mājām, stāvēja vairāki “simtlatnieki”, kuri skaļi kaut ko apsprieda. Visa runāšana bija galvenokārt “mātes” piesaukšana… Darbarīki bija sasprausti turpat sniegā, bet vienam rīks, ar ko kapāt uz trotuāra sablietēto sniegu, bija rokās. Pēc stundas viņi stāvēja iepriekšējās pozīcijās un tāpat nepārtraukti piesauca “māti”… Instrumenti bija turpat, kur pirms stundas.
11. janvārī plkst. 9.50 aptuveni tajā pašā vietā stāvēja pieci cilvēki ar tādiem pašiem darba instrumentiem. Protams, pa lielu gabalu bija dzirdama skaļa diskusija un nepārtraukta “mātes” piesaukšana. Šoreiz precīzi ievēroju “apspriedes” vietu. Kad pēc 50 minūtēm nācu atpakaļ, “apspriede” turpinājās tieši tajā pašā vietā. Sapratu, ka viņiem jākapā sniegs no trotuāra un ar lāpstām jānomet malā. Man gan liekas, ka tas ir pilnīgi nevajadzīgs darbs, bet, ja nu tiešām nekur citur “simtlatniekiem” darba nav, neko nepadarīsi. Bet, galvenais, nav saprotams, kāpēc tādu skaitu cilvēku norīko vienā vietā. Ja viens sniegu kapātu un otrs ar lāpstu to aizmestu, būtu normāli. Tad iztiktu bez “konferenču” rīkošanas un acīm redzamas bezjēdzības, kas nodokļu maksātājus kārtējo reizi mudina domāt un rīkoties, lai nemaksātu nodokļus, jo roka taču neceļas tos maksāt, ja tik uzskatāmi redzam, kā nodokļu nauda tiek izniekota.
Es domāju, ka “simtlatnieki” uz savu galvu nesavācas un nesāk darīt to, kas ienāk prātā. Viņus noteikti kāds norīko un komandē. Ja izrīkotājs netiek galā ar savu darbu, tad šodienas bezdarba apstākļos noteikti var atrast tādu, kurš spēs izkomandēt. Tikai vecajos laikos avīzes un sludinājumu dēļi bija pilni ar aicinājumiem darbā. Toreiz bija arī jāpacieš kāda vadītāja neizdarība vai nespēja izkomandēt, jo nebija jau cita, ko iecelt amatā. Kas tagad traucē to vietā, kuri neprot vai nespēj kontrolēt, ielikt citus?
Juris Ozols Aizkrauklē
