Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (“Vienotība”), balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju, pieņēmusi lēmumu iekļaut valstij nevēlamo personu jeb tā saucamajā melnajā sarakstā bijušo Maskavas mēru Juriju Lužkovu.
Par to aģentūru BNS informēja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele.
Pieņemtais lēmums nozīmē, ka Lužkovam arī nebūs iespēju saņemt Latvijā uzturēšanās atļauju, jo saskaņā ar Imigrācijas likumu ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā aizliegta.
Likums noteic, ka ārzemniekam mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Tomēr pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma izpildi.
Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā aizliegta, pieņem iekšlietu ministrs, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs.
Tāpat šādu lēmumu ministrs var pieņemt, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā.
Lēmumu var pieņemt, ja valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, vai arī kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijā.
Vai arī ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijā nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz kompetentu valsts iestāžu sniegto atzinumu.
Iekšlietu ministrija atgādina, ka nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti ārzemnieki, kuri pārkāpuši ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumus Latvijā. Reģistrā iekļauj arī informāciju par tā saucamajiem Latvijai nevēlamajiem ieceļotājiem – cilvēkiem, kas rada valstij draudus. Šīs kategorijas cilvēki nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti uz nenoteiktu laiku, un par viņiem lēmumus pieņem drošības iestādes.
Jau vēstīts, ka TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien norādīja, ka neilgi pirms jaunā gada Lužkovs Latvijas vēstniecībā Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas Lužkovs pamato ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu – 200 tūkstošus latu – “Rietumu bankas” subordinētajā pamatkapitālā, kā arī ar to, ka viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums. Pārbaudot Lužkova iesniegumā norādīto dzīvesvietu, varas iestādes gan atklājušas, ka tā atrodas Jūrmalā kādā noliktavas ēkā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde lēmumu saistībā ar Lužkova lūgumu sniegs līdz aprīlim.
Tikmēr pašreizējais aizsardzības ministrs un bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) aģentūrai BNS atzina, ka uzturēšanās atļaujas piešķiršana bijušajam Maskavas mēram nebūtu nekas traģisks un ļaunumu Latvijai nenodarītu. Viņaprāt, arī Lužkova kritiskie izteikumi par Latviju pagātnē nevarētu būt iemesls uzturēšanās atļaujas atteikšanai.
”Nevar šķirot cilvēkus pēc tā, ko viņi ir teikuši. Galu galā viņš ir bijis ietekmīgs politiķis, kas ieguldījis likumā noteikto summu, un, ja ir pieņemts šāds likums, viņam ir tiesības lūgt uzturēšanās atļauju. Nav nekāda pamata domāt, ka Lužkovs būtu noziedznieks, kam šo atļauju nevar piešķirt,” pārdomās dalījās Pabriks.
Vienlaikus ministrs gan norādīja, ka neatbalsta likumu, kas ļauj pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā, ja šeit pieder kāds īpašums vai ir investēts. ”Uz Eiropas fona mēs ar šo likumu izskatāmies jocīgi,” atzina Pabriks.
Viņš teica, ka patlaban tiek pārbaudīta Lužkova “Rietumu bankā” ieguldītās naudas izcelsme, kas esot standarta situācija šādos gadījumos, kad tiek lūgtas uzturēšanās atļaujas Latvijā.
