No rītdienas stājas spēkā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas sociālās sadarbības līgums, kas paplašinās Latvijā dzīvojošo personu, kuras varēs saņemt pensiju par Krievijā nostrādāto laiku, loku. Dokuments daļai Latvijā dzīvojošo nepilsoņu un Krievijas pilsoņu ļaus saņemt pensiju no Latvijas valsts budžeta par darbastāžu, kas līdz 1991. gada 1. janvārim iegūts kaimiņvalsts teritorijā.
Līguma izstrāde ilgusi 16 gadu, līdz 2007. gada 18. decembrī to parakstīja un arī ratificēja, tomēr tas vēl nestājās spēkā, jo bija jāparaksta arī vienošanās, kas noteiktu, kā līguma nosacījumi reāli darbosies. Šo vienošanos tikai pērnā gada nogalē oficiālās vizītes laikā Maskavā parakstīja Valsts prezidents Valdis Zatlers un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Tas nozīmē, ka laikā, kad Latvijā “apcērp” jau tā pieticīgos pabalstus ģimenēm ar bērniem, samazina atbalstu pensionāriem un bezdarbniekiem, lielai daļai Latvijā dzīvojošo nepilsoņu un Krievijas pilsoņu situācija uzlabosies. Labklājības ministrijas dati liecina, ka šis līgums būs saistošs apmēram 16 tūkstošiem Latvijā dzīvojošo nepilsoņu un Krievijas pilsoņu, bet no valsts budžeta viņu pensijām būs jāatvēl 9 779 568 lati.
Lai gan līguma mērķis ir uzlabot sociālo situāciju tiem pensionāriem, kuri savulaik strādājuši gan Latvijā, gan Krievijā, Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze uzskata, ka Latvija bijusi spiesta piekāpties un par šo piekāpšanos būs dārgi jāmaksā: “Skaidrs, ka to cilvēku, kuriem ir Krievijā nostrādātais darbastāžs līdz 1990. gada 31. decembrim un kuriem Latvija tagad maksās pensiju, ir desmitreiz lielāks nekā Krievijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu skaits. Tajā pašā laikā līgums attiecas arī uz tiem Latvijas pilsoņiem, kas, dzīvojot Latvijā, strādāja krievu armijas militārajās bāzēs, piemēram, par pavāriem, saimniecības pārziņiem un citiem nemilitāriem darbiniekiem. Tagad viņu darbastāžā tiks iekļauti arī šie gadi, un pensija tiks pārrēķināta.”
Līgums jau ir parakstīts, un tur neko vairs nevaram darīt. Tikai katru reizi, uzzinot par līdzīgiem dokumentiem, jādomā, par ko īsti Latvijā valdība domā vairāk — par saviem pilsoņiem vai iebraucējiem. Ja naudas nav bērnu pabalstiem un pašu pensionāriem, tad nevajadzētu būt arī šādam mērķim. Ja jau līgums bija novilcināts 16 gadu, varēja pagaidīt vēl pāris. Nu vismaz tik ilgi, kamēr Latvija spētu pilnvērtīgi nodrošināt pati savus pilsoņus.
