Šajās dienās aprit gads, kopš valsts pārņēma “Parex” banku. Šis piespiedu darījums ietekmēja un vēl joprojām negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku un valsts budžetu. Valsts jau pērn 9. novembrī, dienu pēc “Parex” bankas pārņemšanas, kredītiestādē iepludināja pirmos 200 miljonu latu. Finanšu un tirgus kapitāla komisija atzīst, ka kopumā kredītiestādē ir ieguldījusi 828 miljonus latu.
Pēc tam, kad valsts banku pārņēma, vien pāris nedēļu, kad Latvijas valdība paziņoja par sarunu sākšanu ar Starptautisko valūtas fondu par naudas aizņemšanos. Amatpersonas un institūcijas visu laiku deklarējušas, ka valsts iesaistīšanās “Parex” bankā bija nepieciešama. Tagad amatpersonas uzsver, ka valsts uzdevums un mērķis ir pēc iespējas ātrāk pārdot to kādam investoram.
Iespējams, “Parex” bija jāglābj, lai neatkārtos vēl viena “Bankas Baltija” lieta, kad savus noguldījumus zaudēja liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Tomēr tas, kā interesēs “Parex” pārņemta, joprojām nav skaidrs. Vienīgais, ko zinām, ka bankas dibinātāji un bijušie akcionāri zaudētājos nav palikuši. “Parex” vadītāji paspējuši savus īpašumus un naudu daļēji paglābt, vēl pirms valsts pārņēma banku. Izrādās, Karginam piederējusī villa “Adlera” nonākusi SIA “Adlera” īpašumā, par kuras vienīgo īpašnieku kļuvusi kāda ārzonas firma, un tās vienīgais īpašnieks ir Kargina vecākais dēls Rems Kargins. Tāpat neilgi pirms “Parex” pārņemšanas kredītiestāde izveidoja SIA “Autobag”, kurā bija 11 dārgu spēkratu, kas, valstij kļūstot par galveno “Parex” īpašnieci, nenonāca valsts īpašumā. Absurdākais ir tas, ka bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis katru mēnesi par saviem noguldījumiem procentos saņem 200 tūkstošu latu, no kuriem katrs santīms ir valsts nauda.
Glābjot banku, valsts intereses ir palikušas otrajā vietā.
“Parex” bankas jaunā vadība gan norāda, ka kopš bankas pārņemšanas stabilizējušies tās finanšu rādītāji, ko gan nevarētu teikt par valsts un tās iedzīvotāju finanšu rādītājiem. Esmu pārliecināts, ja valsts būtu atbalstījusi arī citus uzņēmējus, tad arī viņiem būtu uzlabojušies rādītāji. Nav arī skaidrs: ja jau banka tagad pelna, tad kāpēc sāktas runas par tās pārdošanu?! Tas drīzāk izskatās pēc mārketinga trika, lai nomierinātu tautu. Ja kāda prece “neiet”, to sāk reklamēt kā vislabāko, un apgalvo, ka pieprasījums ir tik liels, ka visiem nepietiks.
Mēs varam tikai cerēt, ka viss beigsies labi un valsts saņems ieguldīto naudu atpakaļ. Jo tā galu galā ir mūsu visu nauda.
