Uz savām nārsta vietām (atkarībā no klimatiskajām īpatnībām) sāk migrēt upes nēģi un tādas lašveidīgo sugas kā laši un taimiņi. Neliela daļa Latvijas ūdenstilpēs savu nārsta vietu meklējošo lašu un taimiņu izvēlas arī Liel-upes baseinu. Sakarā ar rudens nārstu valstī izveidoti dažādi liegumi, kas saistīti ar dažu zivju sugu ieguvi, tādēļ copmaņiem vajadzētu rūpīgāk iepazīt makšķerēšanas noteikumus, kur visi ierobežojumi ir norādīti.
Par lasi — līdz
500 latu
Daudzi makšķernieki interesējas, vai pašlaik Lielupē drīkst spiningot un velcēt. Jā, drīkst, jo makšķerēšanas noteikumi Lielupes baseinā šajā periodā nenosaka nekādus ierobežojumus.
Vispārējs aizliegums visu gadu attiecas uz lašu, taimiņu un nēģu ieguvi. Tādēļ gribu informēt, ka Lielupē jebkura lomā paturēta šī zivs skaitās nelikumīgi iegūta un sods par to paredzēts no 20 līdz 500 latiem, kā arī tiek aprēķināti zaudējumi zivju resursiem, un tie veido 300 latu par vienību. Turklāt lieta tiek nodota Valsts policijai kriminālprocesa sākšanai, jo likumi paredz šādu procedūru, ja zaudējumi zivju resursiem pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.
Aktivizējas
maluzvejnieki
Diemžēl šajā periodā Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoriem galvassāpes sagādā tas, ka sāk uzdarboties maluzvejnieki, kuru mērķis ir tieši lašu, taimiņu un nēģu ieguve, tādēļ arī šos “censoņus” gribu informēt par sagaidāmajām izmaksām. Par nelegālu zvejas rīku izmantošanu draud sods no 200 līdz 500 latiem un vēl jākompensē nodarītais zaudējums zivju resursiem: par lasi vai taimiņu 500 latu, par nēģi — 25 lati.
Ja zivju resursiem nodarītie zaudējumi pārsniedz minimālo mēnešalgu vai zvejas pārkāpums veikts grupveidā, tad arī lieta tiek nodota Valsts policijai, lai sāktu kriminālprocesu. Jāpiebilst, ka šogad Valsts policijai nodotas divas lietas, kas saistītas ar maluzvejniecību Lielupē vien. Gribu likt apdomāties gan negodīgus makšķerniekus, gan arī “malīšus”, pirms tiek izdarīta apzināta “liktenīga” kļūda.
Atļautais loma
lielums
Vēl makšķerniekiem jāatgādina, ka līdz ar ziemas sākumu aktīvākas kļūst plēsīgās zivis, uz kurām attiecas atļautais loma lielums (līdaka — 50, zandarts — 45, meža vimba, vēdzele — 30 centimetru). Nereti gadās, ka makšķernieki grēko ar zemmēra zivju paturēšanu lomā, aizbildinoties, ka ēsmu tās bija ļoti dziļi norijušas.
Makšķerēšanas noteikumi paredz, ja zemmēra zivi nav iespējams saudzīgi atbrīvot no āķa, jāpārgriež aukla un loms jāatlaiž atpakaļ ūdenstilpē, kaut gan šāda rīcība var “iesist” pa makšķernieka kabatu, kas saistās ar dažādu mānekļu vērtību naudas izteiksmē. Diemžēl ar to jārēķinās. Ne asakas!
