Patlaban noteikumi paredz, ka medību vadītājam katrs nošautais dzīvnieks “jānoraksta” uzreiz nošaušanas vietā. Tikai pēc tam to var pārvietot un sākt medījuma pirmapstrādi.
Valsts Meža dienesta (VMD) Medību daļas inspektoru ierašanās kolektīvu pieteiktajās medību vietās netiek izsludināta, tādēļ nepieciešamajiem dokumentiem jābūt noformētiem atbilstoši noteikumiem — atgādina VMD Medību daļas vecākais inspektors Juris Nagainis.
Viņš nosauc piemēru no nesena inspekcijas brauciena Vidzemē, kad mednieku kolektīvs nomedījis vienu alni un septiņas stirnas. “Vīri jau bija sākuši dīrāšanu, kad ieradāmies, bet medību vadītājs varēja uzrādīt tikai trīs noformētas atļaujas. Pārējās saņēmām apmēram 40 minūšu laikā. Pēc spēkā esošajiem noteikumiem, šāda rīcība traktējama kā nelikumīgas medības,” stāsta inspektors.
Mednieki parasti aizbildinoties ar to, ka diena īsa un tūlītēja veidlapas izpildīšana kavē medību procesu, turklāt reizēm līst vai snieg, kas papīram nepavisam nav labi. “Saprotu, ka iebildumi ir pamatoti, bet patlaban noteikumi ir tādi,” teic inspektors. Arī viņš gaidot, ka tiks pieņemti jauni Medību noteikumi, kuros varētu būt mainīta pašreizējā kārtība. Citās Eiropas valstīs nomedītais dzīvnieks tiekot apzīmēts ar īpašu ap kāju apliekamu cilpu, kas izmantojama tikai vienreiz, un dokumentu varot izpildīt vēlāk, kad tikts zem jumta.
Medību atļauja dod tiesības nomedīt dzīvnieku, bet izpildīta atļauja dod tiesības to paņemt savā īpašumā.
