Aivars Slucis ir dzimis Latvijā. 1944. gada rudenī kopā ar vecākiem, māsu un brāli emigrēja uz Vāciju. 1952. gada sākumā ģimene pārcēlās uz Ilinoisas štatu ASV. Dienējis ASV militārajos spēkos — jūras desantā. Studējis Ilinoisas universitātes Inženieru fakultātē, kur ieguvis bakalaura grādu. Pēc tam turpinājis studijas Dienvidkalifornijas universitātē, iegūstot maģistra grādu. Mācījies Minesotas universitātes Mediānas skolā un 1972. gadā ieguvis doktora grādu. Kalifornijā piecus gadus specializējies rentgenoloģijā. Strādājis gan ASV, gan Zviedrijā. 2008. gada pavasarī, viesojoties Latvijā, nodibinājis Aivara Sluča stipendiju.
Sluča kungu sastopu Bebru internātpamatskolā, kur viņš ieradies, lai finansiāli atbalstītu Bebru internātpamatskolas skolnieci Kitiju Krilovu.
VIZĪTKARTE.
Vārds, uzvārds: Aivars Slucis.
Dzimšanas vieta un laiks: Rīga, 1938. gada 21. jūlijs.
Izglītība: augstākā, Ilinoisas universitātē iegūts bakalaura grāds inženiertehnikas zinātnē, Minesotas universitātē — doktora grāds medicīnā.
Dzīvesvieta: Minesota ASV.
Nodarbošanās: ārsta — rentgenologa privātprakse.
Horoskopa zīme: Vēzis.
Vaļasprieks: makšķerēšana.
Piešķir stipendijas
— Kāpēc šogad esat ieradies Bebru internātpamatskolā?
— Esmu atbraucis, lai iepazītos ar šīs skolas audzēkni Kitiju Krilovu, kurai plānoju piešķirt finansiālu atbalstu mācību turpināšanai. Pērn Vītolu fonda paspārnē sāku piešķirt savas stipendijas latviešu studentiem, kuriem neklājas viegli. Kitija vēl nav studente, bet, uzklausot Ilzes Krustas, kura ir meitenes aizbildne, lūgumu, nolēmu atbalstīt viņas turpmākās skolas gaitas. Šī nebūs Vītolu fonda, bet privāta stipendija. Bebros esmu pirmo reizi. Vēl pirms divām nedēļām nezināju, ka te būšu. Par Kitiju man pastāstīja paziņa — dzejniece Inta Purva no Kanādas, kuru bija uzrunājusi Ilze.
— Kam piešķir Aivara Sluča stipendiju?
— Tā ir Vītolu fonda stipendija ar manu vārdu. Pagajušajā gadā šo stipendiju saņēma četri studenti. Lasot pieteikumus, redzēju, ka ir tik daudz labu studentu, kuri būtu pelnījuši atbalstu, tāpēc šogad manu stipendiju saņem jau 14 jauniešu. Šajā viesošanās reizē ar viņiem tikšos.
— Kāpēc izlēmāt palīdzēt jauniešiem Latvijā?
— Palīdzēt sāku jau deviņdesmitajos gados, bet tad sistēma nebija tik sakārtota, kā tagad ar Vītolu fonda atbalstu. Redzot, cik fonds labi darbojas, sāku ar to sadarboties. Prasības ir ļoti augstas. Jauniešiem, kuri saņem stipendijas, jāsniedz sekmju pārskats. Ja pārkāpj noteikumus un ētikas normas, stipendija tiek liegta. Zinu, ka šajos gados trijiem jauniešiem stipendija ir atņemta alkohola lietošanas dēļ.
— Kā izvēlaties jauniešus, kam piešķirt stipendijas?
— Ir noteikts, kādām prasībām jāatbilst jaunietim, kurš piesakās stipendijai. Tās var uzzināt Vītolu fonda mājaslapā. Bet bieži ir tā, ka sirds pasaka priekšā. Dažreiz, vēlāk pārlasot iesniegtās anketas, nesaprotu, kāpēc tieši šim jaunietim esmu palīdzējis. Atbalstu ne tikai studentus, bet ziedoju arī Rīgas Brāļu kapu fondam, ar kura pārstāvjiem arī tikšos.
Baltkrievija ir sakoptāka
— Vai bieži viesojaties Latvijā?
— Vismaz divas reizes gadā. Parasti trīs nedēļas pavasarī un trīs nedēļas rudenī. Atbraucu pie draugiem un paziņām. Pirmo reizi Latvijā ierados tālajā 1988. gadā.
— Kas šajos divdesmit gados ir mainījies?
— Diemžēl Latvija kļūst aizvien nelatviskāka, īpaši Rīgā arvien vairāk skan krievu valoda. Politiķi ir kļuvuši daudz bezatbildīgāki. Ja mēs būtu zinājuši, ka Latvija pēc divdesmit gadiem būs tādā situācijā, kādā tā ir pašlaik, nez vai mēs par neatkarību būtu cīnījušies. Ja paskatāmies kaut vai uz veikaliem — cik no tiem pieder latviešiem? Lielākā daļa ir lietuviešiem, igauņiem vai skandināviem piederoši lielveikali.
Šajā pavasarī viesojos Baltkrievijā, varu teikt, ka šī valsts ir daudz sakoptāka. Minska izskatās kā no jauna uzcelta.
Pelna tikai bankas
— Kā vērtējat sociālpolitisko situāciju Latvijā?
— Ir slikti un būs vēl sliktāk. Tiem, kas līdz šim ir vadījuši valsti, tagad īstā vieta būtu cietumā. Normālā demokrātiskā valstī tā arī notiktu. Arī pašreizējā valdība būtu jāmaina un pie varas jānāk tādiem cilvēkiem, kuri politikā nav bijuši un nav “sasmērējušies”. Man liekas, ka pašreiz politiķi nemaz nesaprot, ko dara. Politiķi rāda negatīvu piemēru jauniešiem. Mēs varam nonākt situācijā, ka arī jaunās paaudzes elite rīkosies tāpat kā pašreizējie politiķi. Tagad, lai darbotos politikā, ir jābūt kontaktiem, jābūt kādā varas partijā. Parastajiem jauniešiem, kas vēlētos kaut ko darīt valsts labā, šādas iespējas ir liegtas. Neviens nevērtē cilvēka spējas, bet gan to, kurai elites grupai viņš pieder.
Arī aizdevumi, kurus tagad saņem, valstī neko nemainīs. Ar to pelna tikai bankas. Vienkāršais iedzīvotājs neko neiegūs.
— Kādu jūs redzat risinājumu?
— Jāapvienojas jauniem politiskajiem spēkiem, kas varētu šos aizsēdējušos darboņus no viņu krēsliem izkonkurēt. Valsts izlaupītāji ir jātiesā. Arī Amerikā tagad cīnās ar blēžiem. Valsts noalgojusi neatkarīgus juristus, kas cīnīsies pret negodīgiem politiķiem un varas izmantotājiem. Tur šis process noritēs daudz ātrāk, nevis kā Latvijā, kur visi ar politiku saistītie tiesu procesi velkas gadiem un beidzas ar neko. Latvijā mazie blēži sēž cietumā, bet lielie staigā brīvībā. Arī Latvijai vajadzētu pārņemt ASV praksi: ja mazais darbonis liecina pret savu bosu, viņam tiesa ir ļoti labvēlīga, un valsts viņu pasargā. Latvijā daudzi baidās liecināt, baidās no atriebības. Arī lielākā daļa tiesnešu ir uzpirkti, un tas ir pilnīgi nepieņemami demokrātiskā valstī.
Ap 200 tūkstošu gadā
— Kā vērtējat notiekošo veselības aprūpē Latvijā?
— Arī Amerikā medicīnā pašlaik mainās valsts politika. Prezidenta Obamas administrācija vēlas sākt vērienīgas pārmaiņas mveselības aprūpes jomā, nodrošinot medicīnas pakalpojumu iespēju tiem iedzīvotājiem, kuriem tā bija liegta, — tas ir, ap 40 miljoniem ASV iedzīvotāju. Protams, Amerikā medicīnas pakalpojumi ir daudz dārgāki nekā Latvijā. Runa ir par izmaksu samazināšanu un valsts dotāciju piešķiršanu, Bet pagaidām tās ir tikai runas, konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti.
Ir nepieļaujami, ka Latvijā tagad slēdz slimnīcas un medicīnas pakalpojumus nevarēs saņemt daudz cilvēku. Amerikā katrā nelielā pilsētiņā ir slimnīca, kas nodrošināta ar vismodernāko aparatūru. Jāatzīst arī, ka Amerikā ārsti ir daudz profesionālāki. Vienīgais, Latvijā mediķu pakalpojumi ir lētāki. Piemēram, magnētiskā rezonanse Latvijā maksā nedaudz virs 100 latiem, bet ASV šī pati procedūra maksā ap 1500 latu.
— Cik pelna ārsts Amerikā?
— Amerikā vidējā ārsta alga ir 160 līdz 200 tūkstošu ASV dolāru gadā pirms nodokļu nomaksas.
40 kilogramu forele
— Kā jums patīk atpūsties?
— Mans vaļasprieks ir makšķerēšana. Vasarā braucu zvejot uz Kanādu, bet ziemā — uz Brazīliju, Panamu un Kostariku. Kanādā esmu noķēris lielāko ezera foreli pasaulē, kas svēra 40 kilogramu. Savukārt okeānā lielākā zivs marlenda, ko izdevies noķert, svēra ap 300 kilogramu.
