Aizvadītā nedēļa, līdzīgi iepriekšējai, pavadīta, meklējot iespējas ražošanas paplašināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai, darba ražīguma celšanai. Meklējam jaunus biznesa partnerus. Paralēli norit arī ikdienas darbs, jārisina zemniekiem, ražotājiem radušās problēmas. Domājot par jauna tirgus apgūšanu, nedēļas sākumā viesojos Baltkrievijā ar konkrētu biznesa piedāvājumu — metāla plaukti noliktavām. Baltkrievija ir samērā netālu, arī valodas barjeras nav, tādēļ bizness šajā valstī varētu būt sekmīgs.
Katra nedēļas diena paiet, risinot lielākas vai mazākas problēmas, kuras rodas zemniekiem, piemēram, šobrīd aktuālas ir graudu kaltes. Raža novākta, un joprojām turpinās graudu apstrāde. Lūzt tehnika, nākas izlīdzēt arī brīvdienās. Pie mums vēršas arī lielie uzņēmumi, piemēram, “Jeld — Wen”, arvien biežāk “Nelss” un citi.
Esam gatavi ieviest jauns idejas, tāpēc ķērāmies pie jauna produkta izgatavošanas. Tā kā strādājam kopš 1993. gada, firmas vārds ir pazīstams tālu aiz Aizkraukles robežām. Ir klienti no Ogres puses, Latgales. Ceturtdien pie mums ieradās kāds uzņēmējs no Mazsalacas. Viņš nodarbojas ar kurināmo granulu ražošanu no salmiem un interesējās par īpaša sieta izgatavošanas iespēju.
Šobrīd svarīgi atjaunot uzņēmuma spēju pelnīt, ražot lētu, bet kvalitatīvu preci, lai spētu iekarot pasaules eksporta tirgu. Tikai tādā veidā, kopīgi strādājot, varam atjaunot Latvijas ekonomiku. Visā, kas valstī notiek, nevar vainot valdību vien. Vispirms jārīkojas pašiem, meklējot izeju no krīzes. Konkrēti savā uzņēmumā domāju par to, kā ar mazāku darbinieku skaitu ražot produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Savukārt, lai to panāktu, vajadzīgi kapitālieguldījumi, modernas ražošanas iekārtas. “Metālistā” esam ieviesuši datorizētu noliktavas sistēmu.
Šonedēļ sākās apkures sezona, un iepriecina tas, ka, pēc Latvijas siltumapgādes uzņēmumu asociācijas datiem, Aizkrauklē būs viszemākie siltumenerģijas tarifi Latvijā. Tātad iedzīvotāji par siltumu maksās mazāk. Tas iespējams, jo siltumapgādes sistēma ir sakārtota un ir viena no labākajām Latvijā. Atbalstu arī plānoto šķeldas apkures katla ierīkošanu. Tādējādi kļūsim mazāk atkarīgi no lielajiem energoresursu piegādātājiem. Ja mēnesī 1000 latu jāieskaita par apkuri un šī summa pārsvarā “aizplūst” uz Krieviju, tad es labāk maksāju algu trijiem kurinātājiem, kā arī par vietējo kurināmo, lai šī nauda paliktu Latvijā.
Mūsu produkts, kuru ražojam gadu no gada, ir “Siltummīlis” — 15 līdz 50 kW jaudas sildītāji un apkures katli. Šogad pieprasījums tiem nedaudz sarucis, bet kopumā nevaram žēloties.
Latvijā izglītības sistēma ir “iedzīta dziļā bedrē”, un Izglītības darbinieku arodbiedrības gatavība streikot ir pašsaprotama. Tas, ka skolotāju darbs šobrīd pēc atalgojuma pielīdzināts mazkvalificēta strādnieka algai nav normāli. Viņu prasība ir palielināt finansējumu vienam skolēnam, studentam, kā arī bāzes finansējumu zinātnei. Ja neko nedarīs, neko nepanāks. Šādas akcijas lielu ļaunumu nenodarīs, cilvēki tikai izmantos tiesības aizstāvēt savas intereses.
Latvijas valdības mēģinājumi izveidot nākamā gada budžetu savelk drūmus mākoņus pār Latvijas latu. Daudz asu paziņojumu dzirdēts no Zviedrijas valdības. Zviedrijas finanšu ministrs sarunās ar valsts lielāko banku “Swedbank” un “SEB” vadību brīdinājis par to ka Latvijas ekonomikas sabrukums esot nenovēršams un krīze Latvijā varot izraisīt lata devalvāciju un visbeidzot Latvijas kā valsts maksātnespēju. Viņš arī brīdināja, ka Starptautiskais valūtas fonds izdarot arvien lielāku spiedienu, lai piespiestu Latviju sākt lata devalvāciju. Tas dramatiski palielinātu arī Zviedrijas banku zaudējumus. Tā kā lielākā daļa kredītu ņemti eiro, lata devalvācijas gadījumā iedzīvotāji un uzņēmumi vairs nespēju atmaksāt ārvalstu valūtā ņemtos kredītus. Zviedrus baida divas iespējas: Latvija var izmantot citu valstu pieredzi un pieņemt likumu, ka eiro ņemtie kredīti tiek pārveidoti par kredītiem latos, un pēc tam latu devalvēt. Tas bankām radītu lielus zaudējumus. Vēl viena iespēja būtu mēģināt aizņemties naudu no citiem aizdevējiem, atsakoties no līdzšinējiem, un tādējādi zustu liela daļa ārējo noteicēju. Var redzēt, ka Zviedri ir nobijušies un bumba, kā saka, ir mūsu pusē. Protams, lata devalvācija sagraus Latvijas ekonomiku līdz galam.
Nedēļas nogalē Igaunijas veikalu ķēdes “Selver” pārstāvji paziņoja par darbības pārtraukšanu Latvijā. Manuprāt, viņi sāka darboties neizdevīgā brīdī. Šobrīd darbs jāzaudē vairāk nekā 200 cilvēkiem. Uzskatu, ka viņu klupšanas akmens bija lielais Igauņu preču īpatsvars sortimentā. Šobrīd cilvēkiem ir svarīgi zināt produktu izcelsmes valsti un to, kuras valsts ekonomiku “sildīt”. Katrs tirgotājs smagi strādā, lai noturētu klientus un apgrozījumu. Domāju, ka “Selver” aiziešana Latvijas ekonomiku negatīvi neietekmēs, tieši otrādi — būs lielāka iespēja attīstīties un paaugstināt apgrozījumu mazākajiem tirgotājiem. Aktuāls ir, ko darīt ar tukšajām telpām. Tādas Aizkrauklē jau ir vairākas — ledushalle, kādreizējā telefonu aparātu rūpnīca, kur bija biznesa centrs.
Kolektīvā esam 18 cilvēku, un piektdiena mums bija algas diena.
Arī sestdien biju darbā. Nācās izlīdzēt — virpot kādu detaļu.
Svētdiena gan piederēja man, atpūtos no domām par darbu, pavadīju to dārzā.
