“Staburags” saņēma pļaviņiešu vēstuli, kurā viņi pauž uztraukumu par iespējamo Bebrulejas piemiņas akmens pārvietošanu. Akmens ir uz privātīpašnieka zemes, un piekļuvi tam ierobežo žogs.
— Esmu dzimusi Bebrulejas ciemā, “Aldiņu” mājās. Savlaik te bija 30 māju, taču, kad sāka uzpludināt Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, mums mājas bija jāpamet, — saka Rūta Baginska. — Tagad no Bebrulejas virs ūdens palicis vairs tikai neliels zemes pleķītis — četru māju vieta. Nu tas ir privātīpašums, kura saimnieks nevēlas, ka tur ir akmens. Taču mēs, bebrulejieši, nevēlamies, ka mūsu ciema piemiņas akmeni kaut kur pārvieto. Turklāt akmens ir Daugavas tauvas joslā — tur pārvietoties nedrīkst liegt.
Vieta, kur šobrīd ir piemiņas akmens, piederēja Otto Ņesterovam, Liepājas pedagoģiskā institūta pasniedzējam. 1990. gadā viņš nomira un savā testamentā 10 tūkstošu rubļu novēlēja Kultūras fondam, lai te izveidotu piemiņas vietu. Bija iecere izgatavot 30 mazu akmeņu — katrai mājai pa vienam. Taču tēlnieks Vilnis Titāns atrada piemērotu akmeni un izveidoja vienu lielāku piemiņas zīmi. 1993. gadā to atklāja. Visu laiku nejutāmies apdraudēti, taču pēdējā laikā uz piemiņas vietu nācām ar bailēm — vai tai varēsim piekļūt. Diemžēl akmens apkārtni bieži piemēslo makšķernieki un citi atpūtnieki.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Arnītis “Staburagam” apgalvo, ka piemiņas akmeni nav paredzēts pārvietot, bet tauvas joslā ierīkos ērtu piekļuves vietu un nedaudz labiekārtos apkārtni. Par to, kādus darbus veiks un kad tas notiks, dome vēl lems.