Skaļu rezonansi gan iedzīvotāju vidū, gan politiķu aprindās izraisījusi ekspremjera Aigara Kalvīša tikšanās ar Krievijas valdības vadītāju Vladimiru Putinu. Kalvīša kungs šo tikšanos raksturo kā “privātas vakariņas”. Ja Kalvīša kungs būtu oficiāls valdības pārstāvis, tad tikšanos un sarunas varētu saprast, taču ekspremjers ir privātpersona. Sabiedrības aso reakciju Kalvītis skaidro kā “greizsirdību”, jo kurš gan negribētu “randiņu” ar Putinu?
Visai asu komentāru Kalvīša draudzīgajai vizītei veltījis bijušais Latvijas Tautas frontes līderis un Rīgas domes deputāts Dainis Īvāns: “Grūti pateikt, ko Krievijas premjers ar Kalvīša pabarošanu gribējis pateikt Krievijas tautai, bet, iespējams, to pašu, ko latviešiem, proti, to, ka Kremlis par beigta ēzeļa ausīm un brīvpusdienām pie lielās siles var nopirkt jebkuru mūsu pašreizējās politiskās elites ēzeli.”
Salīdzinot Krievijas valdības vīru vēso attieksmi pret Latvijas valdības pārstāvjiem, arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru, jāsecina, ka ekspremjeram veltīts liels gods un uzmanība, jo pat Zatleram vēl nav izdevies ieturēt maltīti ar Medvedevu vai Putinu. Labo attiecību taciņu ar lielo kaimiņvalsti Kalvītis sāka bruģēt vēl laikā, kad bija premjers un kā pirmo bruģakmeni tajā ielika Abreni, atdodot kaimiņiem, to, kas viņiem “pienākas” bez cīņas, labprātīgi.
Analizējot pēdējā laika notikumus, redzam, ka izveidojusies absurda situācija — ārlietu jautājumus ar Krieviju, omulīgi kopā pusdienojot vai vakariņojot risina Rīgas mērs Nils Ušakovs, viņa vietnieks Ainārs Šlesers, Aigars Kalvītis, it kā Latvijai ārlietu ministra nemaz nebūtu. Kāpēc mūsu valdība nespēj, nevar vai negrib sakārtot Latvijas un Krievijas attiecības?
Tikšanās patieso mērķi, iespējams, vēl ilgi neuzzināsim, taču viens gan ir skaidrs — Vladimirs Putins savu laiku netērēs, lai ar kādu tāpat vien papļāpātu. Ir jābūt ļoti nopietnam iemeslam, ja Putina kungs par kādu īpaši interesējas.
