Es pēc rakstura esmu ļoti dāsna sieviete — tikai nezin kāpēc neviens to nenovērtē. Vai tad es tos kredītus ņemu sava prieka pēc? Lai palīdzētu bankām izdzīvot. Tagad, piemēram, lielā trūkumā ir Veselības ministrija. Es atkal nevaru mierīgi nosēdēt mājās — gāju pie ģimenes ārstes, lai taču atrod kādu vainu un nosūta pie speciālistiem. Ko tik par desmit latiem es neuzzināju par sevi! Vienvārdsakot, esmu liela dabas kļūda. Šķība, greiza, nepareiza, pēc kuras ilgojas Debesu Pēteris. Draudzene saka, vajadzējis dot dakteriem kukuli, tad prognoze nebūtu tik drūma. Tagad man ir vairāki norīkojumi pie Rīgas speciālistiem. Viņiem arī jāpalīdz. Tikai tur ar desmitnieku netikšu cauri. Atkal jāņem kredīts, lai palīdzētu “stutēt” mediķus. Kā apburtā lokā…
Tā es visu laiku nodarbojos ar labdarību, bet ordeņus nezin kāpēc man neviens nepiešķir…
