Pirmoreiz mazo suņuku Ričiju ieraugu pastaigājamies Aizkraukles ielās. Jau tad viņš piesaista manu uzmanību, cītīgi ēzdams vaniļas saldējumu. Nākamreiz viņu satiekot saprotu, ka par viņu jāpastāsta arī citiem, jo aktīvais Ričijs nedrīkst palikt bez ievērības.
Ciltsraksti nav galvenais
Cilvēki ir dažādi, vieni par savu mīluli izvēlas kaķi, bet citi suni. Izvēloties sev suni, arvien vairāk cilvēku priekšroku dod šķirnes dzīvniekiem, tomēr arī kranči esot samērā populāri un talanta ziņā daudz neatpaliekot no saviem ciltsrakstu sugas brāļiem. Aizkraukliete Dana pirms kāda laiciņa tādu iegādājās un nosauca par Ričiju. Viņam ir jau pusgads un šajā pasaulē viņš nāca kopā ar trīs brāļiem un māsiņu. Ričijs ir ļoti aktīvs, enerģisks, mīļš un arī strādīgs.
Iecienījis siera karbonādi
Ričijs pilnīgi noteikti atšķiras no citiem suņukiem un ir īsts kārumnieks, jo viņa ikdienas ēdienkartē nav suņu barības, tā viņam nemaz neiet pie sirds. Visvairāk Ričijam garšo suņiem netipisks ēdiens — saldējums, šokolāde, banāni, apelsīni, nektarīni, piens, taču viņš labprāt arī skrubina kauliņus. Reizēm kopā ar saimnieci Danu viņš dodas uz Aizkrauklē esošo kafejnīcu “Pērse”, kur noteikti nogaršo siera karbonādi, jo tā viņam ļoti garšo.
Vāra “ziepes”
Ričijs ir augumā mazs, bet drosmīgs suņupuika. Viena no viņa mīļākajām nodarbēm ir putnu ķerstīšana, kā arī lielāku suņu apriešana, īpaši zinot, ka tie viņam klāt netiks. Atraktīvais Ričijs ir īsta sabiedrības dvēsele, jo viņam ļoti patīk būt cilvēku sabiedrībā. Viņš ir paklausīgs, bet, kad viņu mājās atstāj vienu, sāk darīt blēņas: grauž mēbeles un drēbes, taču saimnieki ir saprotoši un redzot mīluļa mīlīgās ačteles, pārestības piedod.
Gulšņā pludmales smiltīs
Ričija ikdiena paiet rotaļājoties ar mantām. Vairāk par visu viņš mīl pastaigas dabā, tā viņš sevi vienmēr uztur formā, jo parasti labi izguļas un dodas izskrieties vai sauļojas pludmales smiltīs un bauda Daugavas viļņu šļakatas.
Suņuka dzīve nebūt nav garlaicīga. Interesanti atgadījumi ar viņu notiek katru dienu. Būdams maziņš, bet ņiprs, Ričijs daudz strādā — ar ķepiņām ravē zālāju, rok bedres, nes koka zarus. Nesen viņš palīdzēja saimniekiem rakt dīķi. Taču kādā dienā rokot kurmja alu, tajā pēkšņi nozuda.
Vīlies sabiedriskajā transportā
Ričijs nesmādē transportu un, ja nepieciešams ar to labprāt pārvietojas, taču kādu dienu viņu piemeklēja liela vilšanās — suņuks tika izsēdināts no autobusa, jo šoferis aizrādīja par uzpurņa nepieciešamību. Tas Ričiju pamatīgi apbēdināja. Viņš ir jauks un mīlīgs, turklāt cilvēki ir viņa labākie draugi un pāri viņš tiem nedara.
Ričija dzīve vēl tikai sākas, un izskatās, ka saimnieki ar viņu vēl piedzīvos daudz jauku un neaizmirstamu brīžu.
