— Vai atceraties savu pirmo skolotāju?
Dzintra Liepiņa
no Jaunjelgavas:
— Tā ir Anita Ikauniece, ļoti sirsnīga un jauka, tagad ir pensijā. Reiz viņa uzdeva izdomāt, kādi ir skaitļa 2 kaimiņskaitļi. Aizgāju pie kaimiņmeitenes, kas mācījās 11. klasē, bet viņa arī nezināja. Vēlāk izrādījās, ka 1 un 3.
Inese Lāzere
no Aizkraukles:
— Bērniem patīk mīļās, bet vēlāk dzīvē visvairāk atceras un ciena stingrās un principiālās. Mana pirmā skolotāja Gablika Līgatnes pamatskolā bija stingra, godīga un taisnīga.
Reiz klasē apsmējām vienu apaļīgu zēnu. Vairs neatceros skolotājas teikto, bet izjustās emocijas saglabājušās līdz šim — man bija ļoti liels kauns par savu rīcību un vairs nekad dzīvē neesmu apsmējusi citādākus cilvēkus.
Veneranda Šustiņa
no Neretas
— Man ir jau 67 gadi, grūti visu atcerēties, tomēr pirmo skolotāju Astiču atceros — ļoti labestīga. Toreiz vecāki bija stingrāki par skolotāju, ieaudzināja kārtības izjūtu un cieņu pret citiem cilvēkiem, skolotājiem bija vieglāk strādāt.
Ilgvars Vidzis
no Gostiņiem:
— Pati pirmā bija skolotāja Skurule, toreiz mācījos Gostiņos. Stingra, ar skaļu balsi un prasīga, mums bija bijība. Uz skolu viņa ņēma līdzi arī savu meitu, iedraudzējāmies. Kad atbildēju uzdoto, skolotājas meita gribēja, lai man liek piecinieku.
Raitis Vectirāns
no Mazzalves:
— Mana pirmā skolotāja bija Ligita Juble, mīļa — gandrīz kā mamma.
Ilze Urbanoviča
no Skrīveriem:
— Tā ir Maija Artihoviča, mīļa, sirsnīga un forša!
Emerita Oknova
no Kokneses:
— Pirmā skolotāja bija mana mamma Veronika Kārkliniece, viņa mani skolā vērtēja stingrāk nekā pārējos bērnus. Toreiz bija apvienotās klases, no 1. līdz 4. klasei mācīja tikai divas skolotājas, un skolu nevajadzēja slēgt.