„Jaunā laika” valdība nāk klajā ar arvien pārsteidzošākiem priekšlikumiem Latvijas ekonomikas „glābšanai”. Jaunākie priekšlikumi pārsteidz visu līdz šim redzēto un dzirdēto. Apspriešanai tiek piedāvāts noteikt sociālo pabalstu „griestus”…Ar šiem ierosinājumiem, faktiski tiek aicināts sagraut Latvijas ražošanu – ekonomikas mugurkaulu. Proti, lai valstī stimulētu ražošanu, iespējams izmantot nodokļu sviru mehānismu. Jāņem vērā, ka ražošanas uzņēmumus lielākā daļa nodarbināto saņem vidēju un vidēji zemu atalgojumu, bet augstu atalgojumu saņemošā administrācija veido vien 10% no visiem strādājošajiem. Ražošanas stimulēšanai izdevīgs ir diferencētā (progresīvā) ienākumu nodokļu mehānisms, kad zemus un vidēji zemus ienākumus gūstošie maksā samazinātas nodokļu likmes vai no to nomaksas tiek atbrīvoti vispār. Šādā gadījumā ražotnes īpašniekiem samazinās kopējais nodokļu slogs un izmaksas. Izlīdzinot nodokļu likmes vienādi augstā līmenī, kā tas ir Latvijas gadījumā, valdība izdara „lāča pakalpojumu” ražošanas pastāvēšanai un attīstībai, jo padara to dārgu un konkurēt mazspējīgu. Starptautiskās ekonomiskās krīzes apstākļos, – kad samazinājies starptautiskais pieprasījums un pieaugusi ražotāju konkurence – mākslīgi paaugstināt Latvijas izstrādājumu un produktu pašizmaksu ir noziegums pret pašu tautu. Šobrīd ir nepieciešams veicināt esošo darbavietu saglabāšanu un jaunu veidošanos, nevis iznīcināt pārpalikušās darbavietas, paaugstinot nodokļu slogu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos.
Otrs „izcilais” labējais valdības priekšlikums ir noteikt sociālo pabalstu „griestus”. Ja sociālās palīdzības griesti tiek noteikti 350 latu apmērā. Sakiet, lūdzu, kāds stimuls tiek radīts iedzīvotājiem maksāt nodokļus par algu, kas lielāka par 500 latiem?! Šis priekšlikums ir tieši vērsts uz „ēnu ekonomikas” uzvaras gājiena atgriešanos Latvijā pēc vairākkārtīgiem zaudējumiem šā gadsimta sākumā. Nodokļi nav iedzīvotāju labdarība valdošo politiķu labā. Ja mēs – iedzīvotāji – maksājam nodokļus, tad pretī vēlamies atbilstoša apmēra pakalpojumus. Ja mums tiek noteikti valsts garantēto pakalpojumu (lasi: „sociālā spilvena”) apmērs, tad jābūt noteiktam arī maksimālajam nodokļu apmēram! Tikai nedomāju, ka tas būtu pareizākais ceļš, kādu mēs varētu izvēlēties.
Kārtējo reizi varam pārliecināties par „Jaunā laika” vadītās valdības profāno darba stilu un līdzšinējo solījumu populistisko ievirzi. Diemžēl!
Ivars Jakovels,
politikas zinātnes maģistrs
