Krīzes laikā naudas trūkst visiem, un valdība diskutē, kuras institūcijas taupības nolūkos būtu likvidējamas. Valdības ministri apspriež arī iespēju likvidēt Tiesībsarga biroju, kura gada budžets ir aptuveni miljons latu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pārliecināts, ka Tiesībsarga biroja darbības nodrošināšana nebūt nav svarīgākā valsts funkcija, savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece pauž viedokli, ka patlaban Tiesībsargs ir degradējis amata būtību, jo nav spējis ieviest kārtību pat savā birojā. Skandāls, kad daļa darbinieku publiskoja atklātu vēstuli par nelikumībām birojā, izskanēja visā Latvijā. Tiesībsargs, kura pienākums ir gādāt par visdažādāko tiesību ievērošanu, bez sirdsapziņas pārmetumiem kontrolējis darbinieku elektronisko pastu… Tas uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu.
Tiesībsargs Romāns Apsītis uzskata, ka Tiesībsarga biroja likvidēšana būtu liela kļūda, kas Latvijai darītu lielu kaunu salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās tiesībsarga institūcija darbojas.
Apsīša kungs uzsver, ka viņa vadītā institūcija darbojas kā starpniece starp cilvēku un valsti, un, lai arī birojs ne visos gadījumos ir spējīgs palīdzēt, jo tā lēmumiem nav tiesas sprieduma spēka, Tiesībsarga biroja speciālisti ir spējīgi sniegt ārpustiesas juridisko palīdzību, strādājot kā bezmaksas juridiskie konsultanti.
Sabiedrības viedoklis par šīs institūcijas nepieciešamību ir atšķirīgs. Vieni uzskata, ka birojs nekavējoties jālikvidē, jo nekādu labumu tas nav devis. Citi pārliecināti, ka demokrātiskā valstī šādai institūcijai jābūt. Atceros tikai dažus gadījumus, kad tiesībsargam sabiedrības labā izdevies ko būtisku panākt. Pie varas esošie lielākoties glaudīti pa spalvai, un tautai šķiet, ka Latvijā tiesības ir tikai dažiem simtiem izredzēto. Pārējiem — tikai pienākumi. Iespējams, ja labi domātās neatkarīgās iestādes būtu daudz “zobainākas”, šodien nevajadzētu lemt par to likvidēšanu vai būtisku finansējuma samazinājumu.
