Cien. Aizkraukles novada deputāti!
Pilnībā izprotot draudīgo finanšu situāciju valstī un novadā, izglītības, veselības un sociālo jautājumu prioritāti, mēs, Aizkraukles pagasta kultūras nama pašdarbības kolektīvu dalībnieki, esam satraukti par kultūras dzīves nākotni Aizkraukles novadā.
Aizkraukles novada domes pieņemtais lēmums par Aizkraukles pagasta un Aizkraukles pilsētas kultūras nama reorganizāciju rada bažas par novada kultūras dzīves attīstību. Rodas sajūta, ka atgriežas tie laiki, kad pagasta iedzīvotāji tika uzskatīti par zemāku kārtu, kuriem nekas nav vajadzīgs. Tad, kad tika veidots Aizkraukles novads, vienošanās paredzēja, ka abi kultūras nami novadā tiks saglabāti. Zem lēmuma parakstījās arī vairāki pašreizējie deputāti.
Domājam, ka pašdarbniekiem, kuri līdz šim godam nesuši sava pagasta, novada un kultūras nama vārdu, nebūtu jācieš no esošās situācijas. Laikā, kad daudzi zaudējuši darbu, pašdarbības kolektīvs ir vienīgā iespēja nokļūt sabiedrībā, aizmirst par nedienām un ar savu devumu justies kādam vajadzīgam.
Gribam atgādināt, ka Aizkraukles pagasta kultūras nams ir viena no jaunākajām kultūras iestāžu celtnēm Latvijā. Tā telpas ir plašas un daudzfunkcionāli izmantojamas, vienīgās bijušā Aizkraukles rajona teritorijā, kas piemērotas vienlaicīgai ērtai daudzu kolektīvu uzņemšanai un starpnovadu un reģionu skašu un sarīkojumu organizēšanai.
Profesionāli mūziķi atzinuši kultūras nama telpas un flīģeli par īpaši piemērotiem klasiskās mūzikas koncertiem, īpaši uzteic kultūras nama lielās zāles labo akustiku.
Pagasta kultūras nams var lepoties ar bagātu tautastērpu kolekciju, kas izveidota 20 gadu garumā, pateicoties bijušā kolhoza un paju sabiedrības “Aizkraukle”, Aizkraukles pagasta padomes un novada domes atbalstam. Tās kvalitatīvu uzturēšanu nodrošina tērpu glabāšana speciāli piemērotās telpās, kā arī noliktavas pārziņa amats.
Mēs negribētu piedzīvot situāciju, kad kultūras nama ēka un materiālās vērtības aizietu bojā, ja kultūras nama dzīve tiktu “iekonservēta”. Latvijā 90. gadu krīze radīja daudzu rūpnīcu un lauksaimniecības ēku drupas. Aizkraukles novadā tas nenotika, jo aizkraukliešus raksturo uzņēmība. Šobrīd mēs kopīgi nedrīkstam pieļaut situāciju, ka par neapsaimniekotām ēkām un “pilsdrupām” kļūst kultūras celtnes.
Aizkraukles pagastam ir ļoti senas kultūrvēsturiskas tradīcijas. Pagasta teritorijā kultūras iestāde darbojās vēl pirms 1966. gada, kad tika dibināts šobrīd vecākais kultūras nama pašdarbības kolektīvs — vokālais ansamblis “Spīdala”. Deju kolektīvs “Aizkrauklis” darbojas kopš 1984. gada un jau divus gadus divos sastāvos. Deju kolektīvs “Pēda” radās 1988. gadā reizē ar bijušā kolhoza “Aizkraukle” ilggadējā priekšsēdētāja Jāņa Ozoliņa izloloto sapni — jauno kultūras nama ēku. Visi šie kolektīvi vienmēr bijuši rajona un republikas labāko kolektīvu skaitā.
Gribam uzsvērt, ka pagasta kultūras nams ar savu īpašo auru, pašvaldības, atbalstītāju, pašdarbnieku finansiālo un darba ieguldījumu ir spējis organizēt ne tikai Aizkraukles, bet visas Latvijas un Eiropas nozīmes pasākumus, piemēram, starptautisko deju festivālu “Sudmaliņas”. Diemžēl šis bija pirmais gads, kad “Sudmaliņas” Aizkrauklē negriezās, jo nebija pašvaldības līdzfinansējuma.
Ar šo vēstuli gribam arī izteikt pateicību Aizkraukles pagasta kultūras nama direktoram Vilim Staklem par ieguldīto darbu kultūras nama vadīšanā vairāk kā 20 gadu garumā.
Māc bažas, vai kultūras namu apvienošanas lēmums nav saistīts ar interešu konfliktu. Abiem kultūras namiem nevajadzētu būt savstarpējiem konkurentiem vai pagasta kultūras namam kļūt par otršķirīgu iestādi, bet gan turpināt pastāvēt kā līdzvērtīgām kultūras iestādēm.
Cerot uz konstruktīvu dialogu un problēmas risinājumu —
Janīna Zolotorenko,
Aizkraukles pagasta kultūras nama vokālo ansambļu vadītāja
Inita Vilciņa,
deju kolektīva “Aizkrauklis” vadītāja
Una Stakle,
deju kolektīva “Pēda” vadītāja
Ilze Šūmane,
deju kolektīva “Pēda” prezidente
Pievienojam šīs vēstules atbalstītāju 150 parakstu.
(Vēstuli publicējam saīsinātā variantā — red.)
