Lai arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles un viņas partijas priekšvēlēšanu kampaņa tiek raksturota kā vairāk nekā garlaicīga, pēc svētdien paredzētajām vēlēšanām viņa savu amatu droši vien saglabās. Kā liecina pēdējās aptaujas, viņa var cerēt uz iespēju veidot labēji centrisku koalīciju, kas konservatīvo līderei neizdevās pirms četriem gadiem. Kāda aptauja liecina, ka A. Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) savus galvenos sāncenšus — sociāldemokrātus (SPD) — apsteidz par deviņiem procentpunktiem, kas faktiski viņai garantē otru pilnvaru termiņu kancleres amatā. Arī pārējās aptaujas, kuru rezultāti publicēti pēdējo dienu laikā, apliecina šo tendenci, konservatīvo koalīcijai ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) solot nelielu parlamentāro vairākumu.
Vairākums šaubīgs
Iespējamā centriski labējā koalīcija plāno samazināt ienākuma, peļņas un mantošanas nodokļus, sākot, iespējams, jau ar 2011. gadu. Tā varētu arī pieņemt lēmumu par Vācijas kodolspēkstaciju darbības termiņa pagarināšanu, kā arī ieņemt kritiskāku nostāju pret Turcijas varbūtējo iestāšanos ES — raksta LETA. Tiesa, aptauju solītais labēji centriskās koalīcijas vairākums ir niecīgs. CDU un tās Bavārijas meitas partiju — Kristīgi sociālo savienību (CSU) — atbalsta 35 procenti vāciešu, par FDP gatavi balsot 13 procentu aptaujāto, kamēr SPD atbalstu izteikuši 26 procenti respondentu, bet “zaļajiem” — 11 procentu. Kreiso ekstrēmistu partijai “Dir Linke” (“Kreisie”) savas simpātijas pauduši 10 procentu vēlētāju.
Šā vai tā uzvarēs
Politologi izskaitļojuši, ka pat tad, ja CDU/CSU un FPD kopā nespēs izcīnīt vairākumu no 598 Bundestāga deputātu parastajām vietām, viņi varētu iegūt varu Vācijas vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ. Šobrīd Vācijā ir spēkā jauktā proporcionālā vēlēšanu sistēma, kas paredz, ka ikkatram Vācijas vēlētājam ir divas balsis — vienu viņš atdod konkrētam kandidātam, kurš startē attiecīgajā vēlēšanu apgabalā, bet otru izvēlētajai partijai. Vietu sadalījumu Bundestāgā nosaka “otro balsu” skaits. Tomēr, ja kāda partija tiešajā balsojumā iegūst vairāk vietu, nekā tai pienāktos proporcionāli tās izcīnītajam balsu kopskaitam, Bundestāgā tiek izveidotas īpašas papildu vietas. Pašreizējā Bundestāga sasaukumā ir 16 šādu papildu vietu, kuras faktiski līdzīgi sadalītas lielāko partiju starpā. Pēc šīgada vēlēšanām var rasties nepieciešamība izveidot rekordlielu papildvietu skaitu, jo abas lielākās partijas — CDU/CSU un SPD — iegūs faktiski visas vietas visos 299 tiešo vēlēšanu apgabalos, taču vienlaikus saņems mazāk “otro balsu” nekā jebkad iepriekš valsts pēckara vēsturē. Tiek prognozēts, ka lielāko daļu papildvietu, kuru skaits šogad varētu sasniegt aptuveni 20, iegūs CDU/CSU. Šāda vēlēšanu sistēma sniedz priekšrocības lielajām partijām, un Vācijas konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka Vēlēšanu likums ir jāmaina. Mēģinājumu likumu grozīt pirms 2009. gada vēlēšanām bloķēja CDU/CSU. Papildvietu skaitu palielināšanās skaidrojama ar to, ka parlamentā tiek pārstāvēts arvien vairāk partiju, līdz ar to — konkrēti politiķi joprojām gūst lielu atbalstu, taču vienlaikus abu partiju saņemto balsu proporcionālais skaits samazinās.
Politikas zinātnieki pieļauj iespēju, ka 2009. gada vēlēšanas varētu būt pirmā reize, kad kanclera amats tiek iegūts tieši papildvietu dēļ.
TV duets, ne duelis
Vēlēšanu kampaņa ir garlaicīga — to pauž gan žurnālisti, gan politologi. Kādās TV debatēs, kurās piedalījās A. Merkele un viņas galvenais sāncensis ārlietu ministrs Volters Šteinmeijers (SPD), izteikta līdera nav bijis. Iespējams, kampaņa tik garlaicīga ir tāpēc, ka grūti ir sacensties kandidātiem, kuri vienā koalīcijā un vienā valdībā. Kandidāti bija vienādās domās par visiem tematiem, sākot no kara Afganistānā un beidzot ar finanšu krīzi. Raidījuma vadītājs bija to nosaucis par TV duetu, nevis dueli. Ja A. Merkelei tomēr neizdosies īstenot savu ieceri par labēji centriskas koalīcijas veidošanu, visticamākā alternatīva ir vēl viena “lielā koalīcija”, kuru CDU/CSU būtu spiesta veidot kopīgi ar SPD.
