Nedēļas nogalē masu medijos izskanēja ziņa, ka aptiekās Odesā Ukrainā plašā sortimentā var nopirkt Latvijā ražotās zāles, taču pilsētā pie Melnās jūras tās maksā ir divas līdz pat sešas reizes lētākas nekā Latvijā. Vislielākā atšķirība ir “Olainfarm” ražotajam pretgripas līdzeklim “Remantadīns” — ukraiņi to pērk par 1,28 latiem, savukārt Latvijas aptiekās tā cena ir aptuveni 8,50 latu. “Grindeks” un “Olainfarm”, skaidrojot cenu atšķirības, norāda uz grivnas devalvāciju pagājušajā gadā un stāsta, ka zāles Ukrainā iepirktas jau sen, kad tās bija lētas.
Zāļu ražotāji un tirgotāji stabili ieņem vietu Latvijas miljonāru sarakstos. Piemēram, “Grindeks” īpašnieki Anna un Kirovs Lipmani, “Olainfarm” vadītājs Valērijs Maligins, arī zāļu lieltirgotavas “Recipe Pluss” vienīgais īpašnieks Josifs Apts.
Zāļu ražotāji uzskata, ka vainīgi ir tirgotāji, kuri negodīgā veidā zāļu iepirkuma cenas rūpnīcās nokaulē, bet pārdod ar krietnu uzcenojumu. Gluži pretējo apgalvo lieltirgotavās: vainīgi ir ražotāji.
Zāļu cenu “uzpūšanā” medikamentu tirgus dalībnieki visi kā viens savu vainu noliedz. Tomēr milzīgās cenu atšķirības tas neizskaidro.
Nevajag nemaz Ukrainu. Cenu atšķirības ir pat Aizkraukles aptiekās. Dažas zāles ir pat par diviem latiem lētākas nekā blakusaptiekā, un abas ir pilsētas centrā. Diezgan bieži nākas zāles pirkt Aizkrauklē, zinu, ka vienā aptiekā, piemēram, “Nimesil” maksā Ls 6,90, savukārt citās aptiekās šīs pašas zāles pārdod par deviņiem latiem.
Šķiet, ka visiem, kas saistīti ar farmācijas biznesu, ir pilnīgi vienalga, kā dzīvo valsts iedzīvotāji. Galvenais, ka laba peļņa. Tas, ka farmācijas bizness ir ienesīgāks pat par alkohola ražošanu sen ir skaidrs. Ne velti Vitālijs Gavrilovs savulaik pameta “Aldari” un tagad ir “Grindeks” padomes priekšsēdētāja vietnieks. Šīs pašas kompānijas padomē ir tādi pazīstami politiķi kā bijušais Privatizācijas aģentūras šefs Jānis Naglis un eksministrs Uldis Osis. Ņemot vērā dzīves apstākļus un līmeni Latvijā, medikamentu noiets te noteikti ir garantēts vēl vismaz piecdesmit gadu. Redzot šādu ražotāju un tirgotāju patvaļu, valdībai vajadzētu kontrolēt medikamentu tirgu valstī. Bet vai tad saviem “čomiem” kāds darīs pāri!
Mirstība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Cik nelaiķu aizgājuši mūžībā tādēļ, ka nevarēja atļauties nopirkt vajadzīgās zāles, tādu datu nav. Ja tāda statistika tiktu apkopota, domāju, šie skaitļi nebūtu iepriecinoši.
