Darbs ar pulti rokā
Visu laiku man vīrs bija kā vīrs, protams, ar nelielām novirzēm, bet tagad es nezinu — it kā ir un it kā nav. Pie visa vainīgs kaimiņš, kurš piedāvāja tikai par 100 latiem uz jumta uzlikt “šķīvi”, lai mēs turpmāk bez maksas varētu skatīties n-tās televīzijas programmas. Viņš gan nepateica, ka no Latvijas programmām mēs redzēsim tikai TV 5. Ak, jā, vēl varam uztvert Latvijas ziņas angļu valodā, bet mēs saprotam tikai vācu valodu. Toties Indriķis tagad jūtas kā otrā darbā. Kā vakarā pārnāk mājās, tā pults rokā un tik spaida pogas, jo cer uztvert TV 3, kurā bieži rāda sporta pārraides, bet pagaidām bez rezultātiem. Toties ap 300 citzemju programmu gan redzam — brīžam jūtos kā musulmane, tik daudz to ir. Viendien Indriķis bija “iekļuvis” pat kaut kādā arābu sekskanālā, bet vakar — programmā,kurā savas uzrunas parasti teic bin Ladens. Kam mums tas viss? Man tagad “UgunsGrēku” jāiet skatīties pie draudzenes. Lūk, tā jau ir problēma.
Izabella
Viss! Es neesmu kamielis!
Mana Izabella, salasījusies visādus rakstus par pašapziņas celšanu, galīgi jocīga palikusi. Arī televīzijas reklāma, kurā ir vārdi: “Viss, es neesmu trauku mazgātāja, esmu sieviete!”, uz viņu iedarbojusies graujoši. Viendien viņa man saka: “Viss, es neesmu kamielis, esmu sieviete!” un liek doties līdzi uz veikalu. Nesīšot iepirkumu tīklus. Man tas būšot veselīgi — nodzīšot alusvēderiņu. Zinot viņas iepirkšanās paradumus, varat iedomāties, kā viņa mani apkrāva ar tīkliņiem. Labi vēl, ka apžēlojās un vienu paņēma pati, citādi man nāktos to turēt zobos. Vakar, kad prasīju, kas būs vakariņās, viņa atcirta: “Viss, es neesmu pavāre, esmu sieviete!”. Man šķiet, ka viņa savu pašapziņu ir pārāk augstu pacēlusi.
Indriķis