Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novada dome atklātā vēstulē Aizkraukles slimnīcai prasīs atjaunot daudzprofilu statusu. Vēstuli nosūtīs veselības ministrei Baibai Rozentālei, Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam.
Cīņa ap “sili” Vēstule tapusi pēc SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes iniciatīvas, ņemot vērā veselības ministres Baibas Rozentāles teikto tilta bloķētājiem Bauskā — kāpēc gan baušķenieki viņai nav prasījuši saglabāt slimnīcas daudzprofilu statusu? Aizkraukles novada domes deputāti atbalstīja vēstules nosūtīšanu. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme atzīst: lai gan pret Aizkraukles slimnīcas slēgšanu savākts ap 12 000 parakstu, kas iesniegti Ministru prezidentam, un rezultāta nav bijis, tagad saistībā ar Bauskas notikumiem cerības ir lielākas. “Valstī ir politiskā krīze, ir saņemts starptautiskais aizdevums un notiek cīņa ap “sili”. Nelolojam pārāk lielas cerības, ka vēstulei kāds atsauksies, tomēr mums jāstrādā, pierādot, ka esam uzticams partneris un spējam mainīties. Tiekoties ar Bauskas slimnīcas vadību, biju pārsteigts, ka tā savā darbībā neko nevēlas mainīt, bet uzskata, ka viņiem pienākas,” sacīja akciju sabiedrības ”Veselības aprūpes fonds” pārstāvis Marģers Zeitmanis.Nevis ekstras, bet minimumu SIA “Aizkraukles slimnīca” iepriekšējā gadā saņēma ap 147 000 latu lielu finansējumu mēnesī, tagad — ap 10 000 latu. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne informē, ka saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem slimnīcai vajadzētu vismaz 50 000 latu mēnesī, lai nodrošinātu aprūpes slimnīcas, traumu punkta un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbību, un šī prasība iekļauta arī vēstulē. “Mēs no valsts neprasām neiespējamo, ekstras, bet minimumu — nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību,” saka Alīda Vāne. Cilvēki nevēlas braukt uz slimnīcu Jēkabpilī, un dažs pat teicis, ka grib nomirt tepat. Laiks ir noteicošais faktors cilvēka dzīvības glābšanā. Turklāt Daugavas kreisā krasta ceļš līdz Jēkabpilij ir tik nelīdzens, ka ātrās palīdzības automašīnā nav iespējams veikt reanimāciju, nevar pat nolasīt elektrokardiogrammas rādījumus, jo rodas monitorēšanas defekts. Īpaši sliktā kārtībā valsts otrās šķiras un pašvaldību ceļi ir pavasaros un rudeņos. Nodokļu nauda iztērēta, bet… Vēstulē teikts, ka iepriekšējā valsts veselības aprūpes masterplānā Aizkrauklē bija paredzēta lokālā daudzprofilu slimnīca, tādēļ lieli kredīta līdzekļi iztērēti slimnīcas ēku rekonstrukcijai un mūsdienīgas aparatūras iegādei. Taču tagad izrādās, ka tas darīts velti. Vēstulē par to izteikta nožēla. Ēkas un aparatūra var aiziet bojā, ja to neizmantos. Nedrīkst atdot “ātro” automašīnasAlīda Vāne informē, ka valsts vienotais neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests vēlas savā pārziņā pārņemt Aizkraukles “ātro” automašīnas, taču to noteikti nevajag pieļaut. “Aizkraukles slimnīca ir viena no retajām valstī, kas četras jaunas neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas nopirka par savu naudu, līdzekļus atņemot citām vajadzībām,” saka Alīda Vāne. Par vienu automašīnu vēl jāveic maksājumi līdz gada beigām. Viņa nosauc biedējošus faktus — citur automašīnas ir pārņemtas, jaunā aparatūra no tām izņemta un salikta vecā, mediķu jaunais darba apģērbs nomainīts ar vecu, nav medikamentu neatliekamās palīdzības sniegšanai. “Tas, ko rāda televīzijā, ir tikai “ziediņi”, patiesība ir daudz nežēlīgāka,” saka Alīda Vāne. “Kad par to vēl diskutēs, nevajag pakļauties Rīgas spiedienam, jābūt stingriem savā nostājā, jāpamato, ka viss ir vajadzīgs pašu cilvēkiem,” uzskata akciju sabiedrības ”Veselības aprūpes fonds” pārstāvis Marģers Zeitmanis. Viņš arī informē par to, ka valsts reformēs neatliekamās palīdzības dienestu, izveidojot vairākus apkalpes reģionus, un pirks neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus. Aizkraukle varētu būt centrs, kur tos sniegtu augstā līmenī.
