Satiku te viendien, veikalā rindā stāvēdams, bijušo meitas skolotāju, tagad pensionāri. Izteicu komplimentu, ka izskatās atplaukusi — tik sārtiem vaigiem! Šī atbildēja: “Protams!”. Esot attīrījusi savu dzīvi no visa liekā — tā viņa teica un pie kases maksāja par veļas pulveri. Tas bija no dārgajiem. Zinu jau zinu, ka šī izšķīrusies no vīra, vēl arī aizgājusi no skolas — vismaz saglabāja savus 70 pensijas procentus. Es bildu, ka tīrībai nudien ir liela jēga, taču par to ir jāmaksā un ir arī jāpieliek pūles. Učene smējās. Es esot trāpījis naglai uz galvas. Aicināja mani ciemos, tad pastāstīšot vairāk. Nodomāju — kāpēc ne? Vientuļa skolotāja… Vēl gana žirgta, arī daiļa no vaiga.
Vakarā āvu kājas. Drastiski klauvēju pie pedagoģes durvīm. Viņa vēlīgi sauca mani dziļāk. Biju romantikas pārņemts. Īpaši, kad ieraudzīju, cik dārgi aprīkots skolotājas dzīvoklis un ka dzintarmirdzošs viņai istabā uz galda stāv konjaks. No skata — ellīgi dārga pudele! O, jā! Tādu dzīvi savā pensionāra norietā arī es gribētu. Piepeši skolotāja jau pavisam lietišķi vērsās pie manis: “Nu, kādas jums sūdzības?”. Nekādu — atbildēju es. Nevarot būt! Viņa skaidri redzot, ka man ir daudz problēmu un tām visām ir viens iemesls. “Kāds tad?” pārsteigts izdvesu. Nodomāju, vai tiešām viņa sāks atsvaidzināt zināšanas savā mācību priekšmetā?
Un pats murmulēju tālāk: “Sūdzēties varu galvenokārt par niecīgo pensiju, kuru par 10 procentiem vēl apcirpusi valdī…” Učene vīzdegunīgi pārtrauca mani ar vārdiem: “Muļķības! Tās ir sekas. Cēlonis ir lāsts, nē, pat vairāki lāsti, kas tevi, Teni, vajā jau kopš bērnības, jaunības. Bet tos var noņemt. Atbrīvošana no viena lāsta maksās 10 latu.”
“Jā, mana sieva ir mans lāsts,” es mājienu sapratu un no tiesas cerēju, ka tā manis atbrīvošana notiks ar tūlītēja ārlaulības seksa palīdzību. Sāku izģērbties, bet tad skolotāja mani brutāli izdzina no sava dzīvokļa, neko vairāk nepaskaidrodama.
Apkaunots un satriekts pārnācu mājās, vaicāju sievai, vai viņa nezina, ar ko tagad nodarbojas mūsu meitas bijusī skolotāja. Sieva iekliedzās: “Viss novads zina, tikai tu nezini!” Tagad tā pedagoģe esot populāra burve. Burtiski pampstot no naudas. Učene mājās pieņemot klientus. Tie pie viņas piestaigājot bariem vien. Ļautiņi pēdējos latus gatavi atdot, lai tikai atbrīvotos no lāstiem. A krīzes laikā jau katrs otrais iet pa dzīvi kā nolādēts.
Es jums teikšu, ka no šitās pensionētās skolotājas, bitīt matos, mums derētu šo to pamācīties!
